Rīgas Domā skanēs 'Ave Maria' kontrtenora Sergeja Jēgera izpildījumā
Foto: Publicitātes foto

Pirmajos Ziemassvētkos, 25. decembrī, festivāla "Eiropas Ziemassvētki" programmā Rīgas Domu skanēs muzikālās lūgšanas "Ave Maria" dažādu gadsimtu un tautību komponistu skatījumā. Koncerta solists – kontrtenors Sergejs Jēgers, portālu "Delfi" informē VSIA "Latvijas koncerti" pārstāvji.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Koncerta programmā līdzās skaņdarbiem "Ave Maria" skanēs arī baroka ārijas un instrumentāli opusi, Ziemassvētku korāļi un tradicionālas melodijas. Ērģeļu stabules būs Diānas Jaunzemes-Portnajas pārziņā. Koncertā piedalīsies arī mūziķi - Agnese Kanniņa (vijole) un Jānis Stafeckis (kontrabass).

Koncerts sāksies ar pazīstamo Ziemassvētku dziesmu "Ak, tu priecīga". Tās izcelsme saistāma ar 1816. gadu, kad vācu rakstnieks un teologs Johannes Daniels Falks radīja tekstu, kuru viņš apvienoja ar sicīliešu dziesmas melodiju. Savukārt par "Es skaistu rozīt' zinu" tapšanas laiku precīzu ziņu nav, taču pirmās liecības par to rodamas 1599. gadā, kad šīs iemīļotās Ziemassvētku dziesmas notis tika publicētas Ķelnē.

"Ave Maria" tekstu Kamils Sensānss mūzikā tērpis vairākkārt. Skaņdarbi datēti ar atšķirīgiem gadskaitļiem un tonalitātēm. Savukārt Viljama Gomesa kompozīcija "Ave Maria" plašāku starptautisku rezonansi ieguvusi, lielā mērā pateicoties pasaulslavenajai latviešu dziedātājai Elīnai Garančai, kura to iekļāvusi savā repertuārā un ieskaņojusi albumā "Meditation", kas "Deutsche Grammophon" paspārnē klajā nāca 2014. gadā.

Vladimirs Vavilovs pazīstams kā krievu komponists, ģitāras un lautas spēles meistars. Viņa kompozīcija, kas uzskatāma par vienu no slavenākajiem "Ave Maria" paraugiem, tapusi ap 1970. gadu.

Klausītāju iemīļotā melodiskā ārija "Caro mio ben" ir daudzu dziedātāju repertuārā. Ilgu laiku par šī 18. gadsimtā tapušā skaņdarba autoru tika uzskatīts itāļu komponists, vairāku operu autors Džuzepe Džordāni (1744-1798), taču samērā nesen tās piederība šī neapolieša spalvai tika apšaubīta, kā īsteno kompozīcijas radītāju norādot viņa vecāko brāli Tomazo Džordāni (1730-1806).

Instrumentālā izpildījumā skanēs labi zināmās Ziemassvētku dziesmas "Prieks pasaulei" un "Mazais bundzinieks" Jāņa Stafecka apdarē. Koncerta programmā iekļauts arī viens no slavenākajiem Sezāra Franka darbiem – "Panis angelicus", kas ir fragments no viņa 1860. gadā komponētās Mesas, kā arī citus skaņdabus.

Jau ziņots, ka festivāls "Eiropas Ziemassvētki" notiek no 6. līdz 29. decembrim. Biļetes "Biļešu paradīzes" kasēs un koncertu norises vietās.

Tags

Eiropas Ziemassvētki Sergejs Jēgers Ziemassvētki
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form