Kā norāda Rīgas Latviešu biedrības pārstāvji, tāda izmēra kokle skan zemos reģistros, tātad to var saukt par basa kokli jeb bāgu. Par bāgu to nosauca dižkokles izgudrotājs Jānis Eduards Krauksts. Viņš izgatavoja bāgu jau 1947. gadā, tomēr tas vairs nav spēlējams, jo daudzus gadu desmitus ir stāvējis kādas mājas bēniņos Jūrmalā.
Pēc rūpīgas izpētes kokļu meistars Rihards Valters izgatavojis dižkokles kopiju. Izpēti veica Rīgas Latviešu biedrības darba grupa ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Dižkokles garums ir vairāk nekā divi metri – 209 centimetri.
Dižkokli ieskandinās vairāki talantīgākie Latvijas jaunie koklētāji etnomuzikologa Valda Muktupāvela vadībā.
Pirms daudzinājuma būs iespēja ieskatīties dižkoklei un tās gatavošanai veltītā izstādē, kā arī iepazīties ar Jāņa Eduarda Krauksta un viņa iedvesmotāja, koklētāju Pētera Korāta dzīves gājumu, kā arī aplūkot 20. gadsimta vidū tapušos mūzikas instrumentus – dažādas kokles, švīku, timbu un neparastus sitamos instrumentus.
Ieeja par ziedojumiem. 25% no šī sarīkojuma ieņēmumiem Rīgas Latviešu biedrība ziedos Ukrainas cilvēku atbalstam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
