"Trompetes partijas tādiem dižgariem kā Haidns, Mocarts, Bēthovens nav interesantas. Taču kopējais skanējums ir skaists," jautāts par savu mīļāko komponistu teic popmūziķis un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra Trompešu grupas koncertmeistars Andris Ābelīte, uzsverot, ka esot liela starpība "patīk spēlēt" vai "patīk klausīties".
Janvāra beigās Ābelīte, kā solists uzstāsies LNSO pirmajā 2012. gada koncertā "Krievu mūzikas pērles", bet jau 18. februārī Ventspilī cīnīsies par tiesībām pārstāvēt Latviju starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā Baku.
"Krievu klasiķus man arī patīk klausīties – Rahmaņinovu, Čaikovski, Skrjabinu, Stravisnki. Tur ir tik daudz iedvesmas… jebkuram žanram, vai tas būtu džezs vai popmūzika. Piemēram arī Baha mūzikā var saklausīt tik daudz džeza harmoniju,... tas viss jau sen ir bijis," stāsta LNSO trompešu grupas koncertmeistars.
27.janvārī paredzētajā koncertā Lielajā ģildē Andris Ābelīte kopā ar LNSO atskaņos Aleksandra Arutunjana koncertu trompetei ar orķestri Labemol mažorā. Tāpat koncertā izskanēs arī 20. gadsimta 30. gadu padomju muzikālā teātra hīta – Dmitrija Kabaļevska operas "Kolā Briņjons" uvertīra un viena no slavenākajām 20. gadsimta kantātēm - Prokofjeva "Aleksandrs Ņevskis", ar Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" piedalīšanos.
Kā izdodas būt formā popmūzikas un akadēmiskās mūzikas lauciņos, Ābelīte teic, ka neesot variantu.
"Vai nu tu dari labi, vai nedari nemaz. Es neteiktu, ka tas nepaņem daudz, protams, paņem. Bet ja esi apritē, tā darba specifika ir tāda, ka nav variantu," saka mūziķis.
Vai popmūzikā esmu atgriezies un palikšanu, vai Eirovīzijas dziesma ir tikai epizodiska parādīšanās estrādes starmešu gaismās esot grūti pateikt.
"Muzikālais materiāls ir daudz. Ja idejas tiek ģenerētas un tās domas visu laiku pa galvu dzīvo, ir muļķīgi to nedarīt," tā par savu atgriešanos popmūzikā saka Ābelīte.
"Ne velti saka – vislielākais grēks ir neizmantot Dieva doto talantu, neiet uz priekšu, un nav starpības vai par to runājam akadēmiskās mūzikas vai popmūzikas plāksnē," piebilst mūziķis.
Iepriekš Ābelīte, kurš ir arī bijušais populārās grupas "Labvēlīgais tips" dalībnieks, intervijā laikrakstam "Diena" sacījis, ka jebkuru "Tipa" gabalu varētu kaut nakts laikā nospēlēt. Esot zināma rutīna iestājusies. Protams, arī akadēmiskajā mūzikā varot iedzīvoties rutīnā, un tas jebkurā gadījumā ir slikti.
"Manuprāt mūziķi ir līdzvērtīgi sportistiem – ir vajadzīgs treniņš un pilnveidošanās. Nemitīgi ir jāiet uz priekšu," tomēr mūziķis meklē sev jaunus izaicinājumus un to, ka nevēlas ierobežot sevi konkrētos žanra rāmīšos sarunas laikā atkārto vairākas reizes.
"Rokmūzikā un džezā ir tik daudz brīvības," Andris Ābelīte sola nākotnē arī realizēt sevi šajos žanros.
"Es cenšos pie viena veida mūzikas nepieturēties, uztveru mūziku kā vienotu mākslu, kur noteicošais kritērijs ir kvalitāte. Ja tas tevi uzrunā, tad tu to dari!" sarunu noslēdz Ābelīte.
Andris Ābelīte ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķis kopš 1996. gada, bet no 2002. gada ir trompešu grupas koncertmeistars.
Absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, meistarību pilnveidojis meistarklasēs pie prof. K. Konsbruka Luksemburgā un prof. N. Nilsena Norvēģijā. Vairākus gadus strādājis Liepājas simfoniskajā orķestrī, muzicējis Rīgas metāla pūšaminstrumentu kvintetā. Andris Ābelīte ir piedalījies arī tādos plaši pazīstamos džeza mūzikas projektos, spēlējis un dziedājis grupās "Labvēlīgais tips" un "Bonaparti.lv".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
