Virtuozi mūziķi un atkalsatikšanās. 'Sinfonietta Rīga' atklāj koncertsezonu
Foto: Publicitātes foto. "Sinfonietta Rīga"

Piektdien, 23. septembrī, plkst. 19.00 ar koncertu Lielajā ģildē savu 11. sezonu atklās valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Daudzpusīgi veidotajā koncertprogrammā klausītājus gaida arī kāda atkalsatikšanās. Izcilā latviešu vijolniece Vineta Sareika, kura šoreiz Rīgā ierodas kopā ar savu kolēģi, Berlīnes Artemis kvarteta altistu Gregoru Zīglu atskaņos solopartijas Volfganga Amadeja Mocarta koncertsimfonijā. Pie orķestra diriģenta pults – "Sinfonietta Rīga" dibinātājs un ilggadīgais mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē.

Viens no nozīmīgākajiem Rīgas rudens koncertdzīves notikumiem – "Sinfonietta Rīga" sezonas atklāšanas koncerts – ievadīs jaunu lappusi orķestra nu jau desmit gadus ilgajā pastāvēšanas vēsturē. Koncerta programmā būs iekļauti izcili klasicisma un romantisma laikmeta skaņdarbi, kā arī mūsdienu latviešu mūzika.

Ar liriskām atvasaras noskaņām koncertā ieskanēsies mūžam dzīvespriecīgā Mocarta mūzika. "Sinfonia Concertante" vijolei, altam un orķestrim Mibemolmažorā sarakstīta 1779. gadā. Koncertsimfonijai iezīmīga spriega muzikālā dramaturģija apvienojumā ar neatslābstoši filigrānu virtuozitāti. Izbraukums zaļumos, galantas rotaļas un šūpoles, lauvmutīšu, anemoņu un mežrozīšu vītnes – tā ir Zalcburgas skaņu burvja tēlu pasaule. Vienlaikus koncertsimfonijas smeldzīgākajā Andante daļā klausītāji varēs novērtēt koncerta viesmākslinieku Artemis kvarteta vijolnieces Vinetas Sareikas un altista Gregora Zīgla virtuozi spožo saspēli.

Ar vērienu ieskanēsies Šūberta "Lielā" simfonija Domažorā, kurā rāmi harmoniski un pastorāli motīvi mīsies ar spēcīgiem pūšaminstrumentu un stīgu grupas skaņu klājumiem, simboliski vēstot par dramatiskiem un cildeniem cilvēka jūtu pasaules notikumiem. Monumentālajā skaņas audeklā, kurā gara acīm varēsim vērot tūkstošgadīgus egļu vērus senu upju ielejās, stirnu dejas mežu ielokos un klinšu ērgļa spārnu vēzienus draudīga negaisa priekšvakarā, tiks uzburta vērienīga simfoniskās mūzikas aina.

Šī ir Šūberta pēdējā un, vienlaikus, viena no pazīstamākajām simfonijām, kurā slavenais Vīnes dziesminieks pārsteidz ar daudziem būtiskiem simfoniskā žanra jauninājumiem.

Savukārt mūsdienu latviešu nepieradinātā eksperimentētāja Kristapa Pētersona opuss "Akustikas apguve", kas savulaik komponēts Spilves lidostas savdabīgajai daudzpakāpju arhitektūrai, klausītāju aizvedīs atpakaļ 21. gadsimtā. 2014. gadā pirmatskaņojumu piedzīvojušā skaņdarba pārnese uz Lielo ģilde solās būt aizraujošs eksperiments, kurā "kamersimfonija lielam ansamblim un trīsstāvīgai telpai" tiks atskaņota pilnīgi gluži citos apstākļos, citā arhitektūrā un citā akustikā. Tātad "Akustika apguve" tiks sākta atkal no jauna.

Kopš 2009. gada, kad jūrmalniece Vineta Sareika kļuva par karalienes Elizabetes konkursa laureāti Briselē, viņa kā soliste sadarbojusies ar tādiem ievērojamiem muzikāliem kolektīviem kā Beļģijas Nacionālais orķestris, Londonas filharmoniskais orķestris un Londonas Kamerorķestris. Izglītību Sareika ieguvusi Parīzes konservatorijā un Karalienes Elizabetes mūzikas koledžā pie Ogustina Dimē. Viņas pedagogu lokā minami arī tādi vārdi kā Ida Hendele, Ivrī Gitiss, Zakhars Brons. 2011. gadā Vineta Sareika pieņēma piedāvājumu strādāt par koncertmeistari Karaliskajā Flāmu orķestrī. Māksliniece ir sadarbojusies ar tādiem atzītiem un pasaules slavu guvušiem diriģentiem kā Andris Nelsons, Pols Gudvins, Žerārs Korstens. 2012./2013. gada sezonā Vineta Sareika kļuva par ietekmīgā Artemis kvarteta dalībnieci. Gan kvarteta sastāvā, gan soloprojektu ietvaros Vineta Sareika ir kāpusi uz pasaules ievērojamāko koncertzāļu skatuvēm – Ņujorkas Kārnegī zālē, Berlīnes Filharmonijā, Sidnejas Koncertzālē, Kenedija centrā Vašingtonā, Londonas Vigmora zālē vai Isumi zālē Osakā.

Gregors Zīgls vijlolspēli apguvis slavenajā Zalcburgas Mozarteum universitātē, vairākkārt ieguvis Vācijas Nacionālā mūzikas konkursa "Jugend Musiziert" laureāta titulu, bet 1991. gadā saņēmis stipendiju studijām Īstmana mūzikas koledžā Ņujorkā. 1993. gadā Zīgls tika uzaicināts uz Filipa Hiršhorna meistarklasēm Ūtrehtas universitātē. Savu vijoļspēles tehniku mākslinieks noslīpējis pie tādiem zināmiem meistariem kā Viktors Libermans, Aleksandrs Kerrs un citi.

Kopš 1997. gada Zīgls kā vieskoncertmeistars un mākslinieciskais vadītājs regulāri ticis aicināts tādos ievērojamos muzikālos kolektīvos kā Birmingemas Simfoniskais orķestris, Mālera kamerorķestris, Zviedrijas Radio simfoniskais orķestris, u. c. Viņa sadarbības partneru lokā minami tādu diriģentu vārdi kā sers Nevils Marinērs, Francs Velzers-Mests, sers Rodžers Noringtons, Vasīlijs Sinaiskis, Sakari Oramo, Leonīds Kovakos, Daniels Hardings, Trevors Pinoks, Nikolauss Arnonkūrs.

Gregors Zīgls nu jau vairākus gadus darbojās Artemis kvarteta sastāvā. Sākotnēji kā vijolnieks, bet 2014. gadā Zīgls maina savu ampluā un darbību kvartetā turpina kā altists.

Biļetes uz koncertu nopērkamas visās "Biļešu paradīze" kasēs un internetā.

Tags

Normunds Šnē Sinfonietta Rīga
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form