Foto: F64
XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku (turpmāk - Svētki) Noslēguma koncertā "Kopā augšup" neskanēs Zigmara Liepiņa dziesma "Svētī debesīs šo zemi", par to preses konferencē medijiem šī gada 23. maijā paziņoja pats komponists.

Dziesmas iekļaušana Svētku repertuārā iepriekš raisījusi diskusijas, jo tās teksta autors ir Kaspars Dimiters, kurš ar saviem radošajiem darbiem Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā paudis atbalstu agresorvalstij.

"Svētī debesīs šo zemi" ir pašu koristu iemīļota dziesma, jo tieši pēc viņu balsojuma tā iekļauta svētku finālā, taču šis balsojums notika pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā .

Preses konferencē Liepiņš medijiem skaidroja, ka gada sākumā Dimiters viņam bija atsūtījis saiti uz savu dziesmu krievu valodā, kas komponistu nepatīkami pārsteigusi. Liepiņš dziesminieku lūdzis tādus sūtījumus viņam vairs nesūtīt, tomēr lieta esot progresējusi līdz tam, ka Dimiters 5. jūnijā pie savas mātes Vijas Artmanes kapa ieplānojis albuma atvēršanu.

"Viņš ir nodevis Latviju, šo valsti un tās idejas. Nezinu, vai viņš kādreiz ir bijis patriots, bet šodienas izteiksmē es viņu varētu nosaukt par "putriotu". Vai nu tas ir viņam vien zināms biznesa projekts, vai nu tā ir totāla kursa maiņa attiecībā pret savu valsti. Tas ir nepieņemami," uzsvēra komponists.

Liepiņš arī uzsvēra, ka pēc Dimitera aktivitātēm nav iespējams ar viņu atrasties "uz vieniem skatuves dēļiem", jo Dziesmu un deju svētkos ir pieņemts, ka pēc dziesmas izpildīšanas tiek izsaukts arī autors.

Saskaņā ar paša komponista vēlmi atsaukt dziesmu no koncerta repertuāra, koncerta mākslinieciskā grupa, pilnībā respektējot komponista izvēli, šobrīd izvērtē vairākus skaņdarbu variantus - kora dziedātājiem labi zināmus opusus, kurus iekļaut šīs dziesmas vietā koncerta noslēguma posmā.

Savukārt koru lielkoncertā "Tirums. Dziesmas ceļš" skanēs Zigmara Liepiņa dziesmas "Tīrums" pasaules pirmatskaņojums. Dziesma tapusi īpaši koru lielkoncertam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!