Režisors Roberts Rubīns: Man ļoti nepatīk aprēķināta māksla
Foto: Publicitātes foto

"Rīgas festivāla" programmas ietvaros Spīķeru koncertzālē otrdien, 11. jūnijā, skanēs izcilā komponista Džona Keidža mūzika unikālā audiovizuāla performance četrām klavierēm pianista Jura Žvikova un videorežisora Roberta Rubīna redzējumā. Savukārt 14. jūnijā Mazajā Mežotnes pilī pianists Juris Žvikovs un "Opera trio" izpildīs Džona Keidža, Pētera Plakida un Dmitrija Šostakoviča skaņdarbu programmu, ko papildinās Roberta Rubīna projekcijas. Piedāvājam ieskatu Vitas Kraujas intervijā ar režisoru un videomākslinieku Robertu Rubīnu, kas publicēta laikrakstā "Latvijas Avīze".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šovasar "Rīgas festivāla" programmā pirmo reizi lasāms Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijas režisora, Ministru kabineta balvas, Cēsu mākslas festivāla un daudzu citu koncertu un uzvedumu videomākslinieka un režisora Roberta Rubīna vārds. Viņš ir viens no šobrīd kompetentākajiem režisoriem dokumentālo filmu, televīzijas raidījumu, videoklipu un reklāmu jomā. Roberts Rubīns bijis vairāku populāru televīzijas raidījumu režisors un to koncepciju līdzautors, kā režisors ticis nominēts Nacionālās radio un televīzijas padomes balvai, saņēmis balvas par LTV labāko informatīvi dokumentālo, kā arī labāko bērnu un pusaudžu raidījumu. Vairāku dokumentālo filmu režisors, to vidū – "Tangijeva", "Bravo!", "Ar sirsnīgiem sveicieniem, Anna Augustovna!", kā arī starptautisku atzinību guvusī "Kā tev klājas, Rūdolf Ming?", kas saņēmusi 10 dažādas balvas starptautiskos dokumentālo filmu festivālos, tajā skaitā Grand Prix Pēterburgā un "Lielo Kristapu" Nacionālajā filmu festivālā kategorijā "Labākā dokumentālā filma".

Režisors Roberts Rubīns atzīst, ka mākslā ir svarīgi runāt par cilvēku – tā ir lielākā vērtība pasaulē. "Tu nedrīksti melot. Tevi tūlīt atšifrēs un skatītāju acīs nokļūsi melnajā sarakstā", atzīst Roberts. "Man ļoti nepatīk aprēķināta māksla. Varu vai dusmīgs palikt pēc kinoseansa vai izrādes, sajūtot tajā izkalkulētu mērķi. Patiesībā visa modernā popmūzika ir aprēķināta māksla, kur tiek izdomāts, kādi instrumenti patlaban modē, kā iekļūt mūziķu topa augšgalā. Tas ir falšums, kas nogalina".

Vaicāts par impulsiem radošā ceļa izvēlei dzīvē, režisors pirmkārt min savu tēvu, kurš bija profesionāls ģitārists un spēlēja restorānu mūziku padomju laikā gan Latvijā, gan Lietuvā un Krievijā, vienubrīd arī populārajā restorānā "Sēnīte". "Visu laiku esmu dzīvojis ar mūziku, džezu, roku. Savu ietekmi droši vien atstāja arī mana labākā draudzene kopš bērnības, mana māsīca, kas nu kļuvusi par gleznotāju un jau daudzus gadus dzīvo Toskānā. Vidusskolā mācījos mūzikas skolā, esmu dziedājis "Vaidelotē" – bija tāds skolēnu koris. Bet tad nāca diezgan liels apmulsuma brīdis, pat iestājos Lauksaimniecības universitātes pārtikas tehnologos, taču man, raksturā gaisagrābslim, organisko ķīmiju un mehānisko fiziku apgūt nebija iespējams. Dziedāju kamerkorī "Pali", kas pavēra mūzikas apvāršņus un caur kuru savā ziņā nokļuvu arī televīzijā. It kā uz pagaidu darbu. Bet reiz, atverot montāžas studijas durvis, ķēra kā zibsnis – tieši te notiekošajā gribu būt iekšā arī es."
Režisora Roberta Rubīna videoprojekcijas šovasar papildinās Džona Keidža mūziku ne tikai "Rīgas festivālā" – 28. jūnijā ar šā dižgara mūziku Radio kora sniegumā atklās Cēsu mākslas festivālu. "Koncerts būs īsts laikmetīgās mākslas piedzīvojums, tam esmu iecerējis skatuves scenogrāfiju kā milzīgu kubu. Jā, šā pasākuma dēļ manas mājas pārvērtušās par dažādu jaunu paņēmienu meklējumu laboratoriju. Pusotru gadu padziļināti strādāju pie gaidāmā koncerta un, tāpat kā Sigvards Kļava un Juris Žvikovs, varu pateikt – es vēl Keidžu nevaru izprast. Bet viņi man saka – nemaz arī nevajag. Tik ātri tas neatnāk. Bet patiesībā viss ir daudz vienkāršāk, nekā mēģinām izskaitļot un izsmadzeņot. Keidžs savos meklējumos ir aizgājis līdz troksnim un atgriezies pie klusuma, kas arī ir skaņa, kam vajag ļauties," par savu ceļu Keidža mūzikas pasaulē stāsta Roberts Rubīns.

Pasaulē videomāksla zināma sen, Latvijā ar to savulaik ienāca Hārdijs Lediņš. Vaicāts par videomākslinieka sūtību, Roberts Rubīns atzīst – mūzika un video abas ir spēcīgas mākslas, taču, tāpat kā dejā, vienam jābūt vadošajam – prīmai, bet otram – galantam pavadītājam, kas šajā tandēmā ir video: "Tu nedrīksti pārrunāt tekstu, novērst uzmanību no mūzikas. Protams, vienmēr kādam video traucēs, bet citam tas palīdzēs labāk izjust skaņdarbu. Jo baudot koncertus, tevī paralēli strādā vizuālā fantāzija". Roberts Rubīns videomākslu redz kā atvērtu lauku, kurā iespējams izmantot savu dokumentālo, grafisko pieredzi, animāciju: "Nemāku zīmēt vai gleznot, bet jūtos kā pie balta audekla, uz kura jārada pavadījums mūzikai. Reizēm tā tiek ilustrēta pat pa notīm."

Koncertu videopavadījumu režisors cenšas projicēt nevis uz parasta ekrāna, bet dažādu veidu ekrāniem – piemēram, tādiem, kas sastāv no vairākiem desmitiem mazu laukumiņu, kuri atgādina interesantus dizainiskus veidojumus. "Katrā ir vesela bilde, kas sāk kustēties, rotēt, aizvērties, atvērties – un dažbrīd aiz lodziņa, pavei, tālumā sēž pats Keidžs. Neatkarīgi no tēmas, veiksmīgas filmas pamatā ir mākslinieka stāsts pašam par sevi. Varbūt tas veidojas pat neapzināti. Un videoprojekcijā ir līdzīgi. Cik Keidžs man atveras, cik sevi atklāj, tik arī paņemu," atzīst videomākslinieks Roberts Rubīns.

"Rīgas festivāls" ir lielākais klasiskās mūzikas festivāls Baltijā, to rīko VSIA "Latvijas Koncerti", pulcējot pasaules klasiskās un džeza mūzikas zvaigznes un Latvijas spožākos māksliniekus.

Biļetes uz koncertiem "Audiovizuāla performance četrām klavierēm" Spīķeru koncertzālē un "Džons Keidžs un videomāksla" Mazajā Mežotnes pilī pieejamas visās "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv. Plašāka informācija: www.rigasfestivals.lv.

Tags

Rīgas festivāls Roberts Rubīns
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form