Braukt ar mašīnu, nopirkt dzīvokli, piedzemdēt. Saruna ar režisori Alisi Zariņu

Ceturtdien, 28. februārī, kinoteātrī "Kino Citadele" pirmizrādi piedzīvos publicistes, kinokritiķes, "sieviešu stendapa" komiķes, reklāmistes, dzejnieces, feministes un kinorežisores (sarakstu varētu turpināt vēl un vēl) Alises Zariņas debijas pilnmetrāžas filma "Blakus", kas vēsta par diviem jauniem cilvēkiem – Luīzi un Kasparu, kuri nejauši satiekas Jāņos un kopīgi uzsāk ceļu katrs pats pie sevis un viens pie otra. Filma veidota Latvijai gana neierastā žanrā, proti, "road movie", kur galvenā loma atvēlēta tieši ceļam – gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē. Gaidot filmas nonākšanu uz ekrāniem, sarunājāmies ar Alisi – par pieaugšanu, auto vadīšanu, dzemdēšanu un, protams, kino.

Intervijā ar Aneti Konsti 2015. gadā pēc savas dokumentālās filmas "Pēdējais zvans" izrādīšanas tu izsacījies, ka esi dzīves posmā, kad jādomā, ko darīt tālāk, un gaidi iedvesmu nākamajam projektam. "Varētu pabraukāt pa Latviju un izdomāt, par ko veidot dokumentālo kino. Saka gan, ka, sasniedzot 30 gadu vecumu, jātaisa pirmā pilnmetrāžas filma vai arī jādzemdē. Dzemdēt es negribu," tu toreiz teici. Kāda vaina dzemdēšanai? Tev nepatīk bērni?

Drīzāk tas vairāk ir simbols nosacītai idejai par pieaugušo dzīvi. Man nepatīk mazi bērni tikai tad, kad viņi brēc kafejnīcās, kamēr es tur strādāju. Citu problēmu man ar viņiem nav.

Uztaisīt pilnmetrāžas filmu tāda bērnu spēlīte vien ir, bet bērnu dzemdēšana ir īstā atbildība?

Nē, nē, protams, nē. Mani jau viena producente savulaik brīdināja.