Filmas recenzija: 'Rush' - ne vien 'benzīngalvām', bet arī parastajam skatītājam
Foto: Publicitātes foto

Neskatoties uz nelielo aizkavēšanos, salīdzinājumā ar pirmizrādēm citur Eiropā, jaunā filma par Formulu 1 "Rush" ir sasniegusi arī Latviju. Un sasniegusi tieši laikā - uz 2013.gada Formula 1 sezonas noslēgumu. Lai arī filmas tēma ir specifiska un tā pat nedaudz tēmē uz dokumentālu raksturu, tas viss ir tikai fons cilvēku raksturu cīņām, pārdzīvojumiem un emocijām. Tas nozīmē, ka "Rush" auditorija nav tikai "benzīngalvas" un "parastajam skatītājam" tā var kļūt par īstu atklājumu.

Pirms 40 gadiem motoru sporta kategorija, kas saucās Formula 1, bija neskaitāmu tehnoloģisko inovāciju avots un tajā pašā laikā atgādināja Senās Romas gladiatoru cīņas. Tas līdz dvēseles dziļumiem uzrunāja tā laika skatītāju un sacīkšu nedēļu nogalēs trases bija pārpildītas. Formula 1 bija bīstamākais sporta veids pasaulē un turklāt tas robežojās ar kaut ko mistisku.

Tāds fons ir jaunai Holivudas mākslas filmai "Rush", kas uzņemta pēc rēlaiem notikumiem 1976.gada sezonā, kad par titulu cīnījās divi pretmeti, kuru cīņa padarīja viņus par leģendām. Jebkurai labai filmai ir vajadzīgs savs varonis un arī sliktais personāžs, tomēr režisora Rona Hovarda "Rush" stāstā nav sliktā - ir tiki divi varoņi, kuri cīnās viens ar otru. Lai arī kura pusē Jūs nostātos, metodiskā perfekcionista Nikija Laudas vai talantīgā britu plejboja Džeimsa Hanta, Hovards ir spējis abus parādīt kā sava laikmeta spožākos personāžus.

Austrietis Nikijs Lauda nāca no turīgas ģimenes, tomēr bija spiests pats saviem spēkiem ielauzties nežēlīgajā autosporta virsotnē un 100% paļaujoties uz savu talantu likt ķīlā visu sev piederošo manu. Lauda par saviem panākumiem un trīs čempiona tituliem var pateikties metodiskai un pedantiskai pieejai - viņš izvērtēja visus tehniskos aspektus un attīstīja savu pilotēšanu līdz perfektumam. Pretstatā Hantam, Lauda nepārtraukti rēķināja izredzes uz panākumu un neiesaistījās bezcerīgos pasākumos.

Tostarp Džeims Hants bija bezbailīgs angļu plejbojs, kuram nespēja atteikt neviena sieviete, kuru viņš satika. Arī trasē viņš bija tieši tāds pats kā dzīvē - emocionāls, enerģisks un bez tieksmes loģiski aprēķināt riska iespējamību. Viņš bija haotisks, harizmātisks un pēc paša vārdiem briesmīga rakstura cilvēks.

1976.gada sezonas notikumi bija ideāli Holivudas trillerim - pie vesela saprāta esošs cilvēks nebūtu spējīgs ko tādu izdomāt no zila gaisa. Divu pretmetu cīņa, Laudas šausmīgā avārijā, sirdi plosošā atgriešanās tikai 42 dienas pēc tam, kad mācītājs viņam slimnīcā jau bija noskaitījis pātarus, kā arī sezonas noslēgums ar neticamu finālu.

Neviens no varoņiem nav sliktais vai labais tēls - skatītājs filmas laikā pagūst iemīlēt un ienīst abus. Arī galvenie aktieri ir piemeklēti ideāli - Kriss Hemsvorts no muskuļotā Tora ir veiksmīgi pārvērties par ballīšu karaļa varoni un savu austrāliešu izrunu pārvērtis par britu akcentu. Savukārt vācu izcelsmes Daniels Bruls burtiski izdzīvoja Laudas lomu, ilgi pavadot kopā ar savu tēlojamo personāžu. Vēlāk pats Nikijs Lauda slavēja Brula profesionālo pieeju un lielisko aktierspēli.

Filmas laikā vairākas epizodes lika iekrampēties krēslā nepacietīgā sajūsmā un pieķert sevi muļķīgi smaidām. Dzinēju skaņa uz starta vecajā Nirburgringā, ko paši braucēji dēvēja par 'zaļļo elli' vai 'kapsētu', liek Formula 1 faniem saspringt neizbēgamā gaidās, jo viņi visi zina, kas notiks tālāk. Šeit nākas apskaust 'parasto skatītīju', kas uz to visu raugās pirmo reizi un ar nostāstiem vai priekšstatiem nenotrulinātu skatienu.

Šajā epizodē jo īpaši var just komponista Hansa Cimmera pienesumu, lai nevienam nebūtu šaubas - tas ir filmas (sezonas) lūzuma brīdis. Kinomatogrāfa un muzikālās kompozīcijas perfektā sintēze liek Laudas avārijai uz ilgu laiku iespiesties atmiņā. Līdzīgi ir ar mokošajām ainām, kur Lauda cieš no agonijas laikā, kad viņam tiek izsūknētas plaušas, bet mirkli vēlāk viņš liek ārstiem vēlreiz un vēlreiz atkārtot procedūru, jo noskatīties, kā Hants tikmēr atņem 'viņa titulu', ir vēl mokošāk.

Interesanti, ka arī pats Nikijs Lauda, kurš joprojām katru sacīkšu nedēļas nogali ir Formula 1 paddokā, atzina, ka bijis šokā vērojot sevi uz ekrāna: "Kad toreiz gāju cauri visai tai ellei, tad man bija vienalga, kā es izskatos vai ko citi domā. Es apdedzinājos, atguvos un atkal sēdos formulā. Man bija misija, kura ir jāizpilda, gluži kā karavīriem kara laikā. Tāpēc mani neietekmēja nekādi blakus apstākļi vai citu domas.

Taču, kad redzēju Danielu Brulu skraidām pa uzņemšanas laukumu ar asiņainu ausi un saitēm ap galvu, biju šokā. Vai tā es izskatījos tolaik, vai tā mani redzēja citi? Jā, tieši tā tas bija. Tikai tagad man beidzot kļuva skaidrs, ko citi cilvēki tolaik par mani domāja un kā mani redzēja."

Lai atgādinātu, ka abi filmas galvenie varoņi nav pārcilvēki, režisors sīkumos parādā arī ainas no abu privātās dzīves. Gan Džeimsa Hanta pārdzīvojumus neizdevušās laulības sakarā, gan Nikija Laudas liktenīgo tikšanos ar savu nākamo sievu.

Turklāt, lai ieinteresētu uz šo filmu doties savas draudzenes vai sievas, varam droši viņām apgalvot, ka galu galā "Rush" ir viens liels mīlas stāsts. Galvenais varonis tiecoties pēc slavas un panākumiem gandrīz mirst, tomēr, neskatoties uz grūtībām un neciešamām sāpēm, atgriežas cīņā, lai pēdējā mirklī aizietu no arēnas vēl pirms cīņas beigām kopā ar savu mīļoto sievieti...

Tags

Nikijs Lauda
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form