Virsrakstā minētais izteikums, protams, ir provokatīvs, jo vienlīdz muļķīgi un neiespējami būtu uzsākt diskusijas par to, kurš tad būtu saucams par 20./21. gs. labāko kino autoru vai autori. Tomēr Kventins Tarantīno, kura zvaigzne spoži iemirdzējās pie Holivudas debesīm pagājušā gadsimta 90. gados un turpinājusi spīdēt līdz mūsdienām, noteikti iekļūtu labāko kandidātu īsajā sarakstā. Viņš ir saukts gan par tīrasiņu ģēniju, gan netalantīgu plaģiatoru, un tik pretrunīgi vērtējumi jau paši par sevi apliecina, ka Tarantīno darbiem un vārdiem viņa aptuveni 30 gadus ilgās karjeras laikā ir bijusi neizdzēšama ietekme uz pasaules kino procesu.


Svarīgi atzīmēt, ka Kventins Tarantīno nav unikāls izņēmums, bet spilgtākais savas paaudzes kino veidotāju pārstāvis. Tie ir režisori un režisores – Tarantīno laikabiedri un tuvākie sekotāji –, kas darbu kino industrijā aizsāka 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā, un daudziem no viņiem (bet ne visiem) izglītošanos kinoskolās aizstāja bagātīga filmu skatīšanās pieredze, neviltota mīlestība uz kino un neizsmeļams entuziasms. Tādi autori kā Stīvens Soderbergs, Roberts Rodrigezs, Rodžers Eiverijs, Pols Tomass Andersons, Sofija Kopola un daudzi citi – ne tikai Amerikā, bet arī Eiropā un Āzijā – līdz ar Tarantīno ir uzskatāmi par jaunās kino paradigmas veidotājiem 90. gados un 21. gs. sākumā.

Režisors bez diploma

Domājams, ka stāsts par Tarantīno ceļu uz režisora krēslu šo desmitgažu laikā jau ir kļuvis par folklorizējušos mītu. Taču paradoksālākais ir tas, ka šis mīts ir tīra patiesība – Tarantīno nudien nav formālas kino izglītības, viņš pat vidusskolu lāga nav pabeidzis, taču profesoru lekcijas jau no bērnu dienām aizstāja negausīga kino skatīšanās un redzētā pārrunāšana ar ģimeni, draugiem un kolēģiem. No mūsdienu skatpunkta pieminēšanas vērts, ka viņa māte savu vēl pubertāti nesasniegušo dēlu veda arī uz tādām filmām, kas nekādi nebija paredzētas bērnu auditorijai, un uz mazo Kventinu 70. gadu "Jaunās Holivudas" nepieredzēti atklātā vardarbība atstāja neizdzēšamu iespaidu – un to nevar nepamanīt arī viņa filmās.

Plaši zināms, par lielu atspēriena punktu viņa izaugsmē kļuva darbs Kalifornijas veikalā "Video arhīvi", kur viņš ne tikai varēja noskatīties tūkstošiem filmu, bet ieguva arī savus agrīnos draugus un kompanjonus. Starp viņiem nozīmīgākais, protams, ir Rodžers Eiverijs, ar kuru kopā radītas vairākas agrīnās Tarantīno scenāriju idejas un sarakstīta "Lubene", kas abiem atnesa "Oskara" balvu un plašu atzinību. Eiverijam gan pēcāk tā arī neizdevās izveidot veiksmīgu "solokarjeru", tomēr arī viņa nelielā filmogrāfija noteikti ir kinomānu uzmanības vērta.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!