No valsts budžeta, iespējams, būs jāatvēl vēl miljons eiro 'Dvēseļu putenim'
Foto: LETA

Saeimai no valsts budžeta, iespējams, būs jāatvēl vēl aptuveni 1 miljons eiro filmas "Dvēseļu putenis" veidošanai, Saeimas izglītības kultūras un zinātnes komisijā pauda filmas režisors un producents Dzintars Dreibergs.

Režisors pieļauj, ka vēl aptuveni 1 miljonu eiro būs iespējams piesaistīt no privātā sektora, iespējams, veidojot kopprodukciju. "Mēs esam satikušies ļoti agrīnā stadijā, jo darbu pie šī projekta sāku tikai pagājušā gada decembrī.

 Filmas izmaksas var ļoti mainīties atkarībā no scenārija - tā vai ir paredzētas četras vai piecas cīņas," stāstīja Dreibergs. Viņš arī norādīja, - lai varētu piesaistīt finansējumu un runāt par kopprodukcijām ir jābūt rādāmam materiālam - scenārijam un filmas video rullītim. Scenāriste Māra Svīre darbu pie scenārija jau ir pabeigusi. Pēc filmas komandas teiktā, pašlaik notiek scenārija "pieslīpēšanas" darbs, lai to savienotu ar režisora redzējumu.

Kultūras ministriju (KM) un Nacionālo kino centru (NKC) uztrauc ne tikai tas, ka filmai vēl nav finansējuma nākamajam gadam, bet arī tas, ka līgums ar rakstnieka Aleksandra Grīna tiesību turētāju - viņa mazmeitu Noru Romanu - par darba izmantošanu ekranizācijai ir noslēgts tikai līdz 2017.gada 1.janvārim. 

Tiesību turētāja tādējādi varētu izbeigt sadarbību ar Dreiberga studiju pirms filmas pabeigšanas, kā tas jau notika ar studiju "F.O.R.M.A", kuras veidotais scenārijs neapmierināja tiesību turētāju. KM un NKC pārstāvji uzsvēra, ka nākotnē vispār būtu jādomā par to, ka autortiesību turētājiem nevajadzētu ļaut mainīt studijas, ja darbam jau ir veltīti budžeta līdzekļi.

Kā uzsvēra Grīna tiesību turētājas pārstāve Liene Kalēja, līguma datums tika noteikts, lai nodrošinātos pret to, ka studija neveiktu savu darbu pienācīgi, kā tas bija iepriekš ar studiju "F.O.R.M.A". 

"Tā kā jau tagad redzam Dreiberga studijas darba rezultātus, mēs varēsim vienoties par datuma maiņu līgumā," stāstīja Kalēja, norādot, ka datumu varēs pārcelt tik tālu, lai studija varētu izmantot darbu līdz pat filmas pabeigšanai. Iepriekšējais studijas "F.O.R.M.A" scenārijs neesot atbildis ne romāna, ne Latvijas vēstures faktiem. 

Kalēja gan ir piesardzīga, runājot par principu, ka autortiesību turētājam būtu pilnībā jānodod tiesības studijai, kura uzņem filmu, jo ir jāaizsargā autora darbs, lai tas netiktu kropļots.

Kā atzīmēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS), kaut arī filmas veidošanas projekta īstenošana tā sākuma fāzē raisa daudz neatbildētu jautājumu, patlaban izskatās, ka pēc filmas veidošanas uzticēšanas Dreiberga studijai šī projekta veiksmīgai īstenošanai ir ielikti labi pamati. 

Viņš gan arī norādīja uz finansējuma un romāna izmantošanas tiesību problēmām, kuras vajadzētu risināt. "Tikai pēc tam, kad būs novērsti organizatoriska un juridiska rakstura riski, kas apdraud filmas tapšanu, un, saņemot pamatotu KM priekšlikumu par nepieciešamo līdzfinansējuma apjomu no valsts budžeta līdzekļiem tās veidošanai, Saeimas deputāti varēs lemt par naudas piešķiršanu, lai filmu varētu pabeigt," norādīja Vucāns.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti aicināja filmas producentu komandu uz nākamo tikšanos šā gada maijā, lai iepazītos ar precizētajiem ekranizācijas licences līguma nosacījumiem, finanšu plānu un filmas pirmajiem videomateriāliem.

Scenāriste Māra Svīre darbu pie scenārija jau ir pabeigusi. Pēc filmas komandas teiktā, pašlaik notiek scenārija "pieslīpēšanas" darbs, lai to savienotu ar režisora redzējumu.

Filmas komandā pieaicināts arī konsultants Pēteris Krilovs, kurš tic, ka filmu pabeigt var jaunās paaudzes cilvēks, kuram ir interese par vēsturi. Krilovs gan norādīja, ka Aleksandra Grīna romāns "Dvēseļu putenis" ir grūti ekranizējams darbs, tāpēc scenārijam ir jābūt ļoti rūpīgi izstrādātam. 

Viņš vēlētos, lai filma stāstītu par Latvijas un Baltijas likteni arī ārpus šī reģiona. Scenāriste Svīre savukārt uzskata, ka "Dvēseļu putenim" ir jābūt nacionālai filmai. Tāds esot arī pats romāns. Pēc viņas domām, tas gan neizslēdz iespēju, ka arī ārzemniekiem filma varētu būt intriģējoša. Kā piemēru Svīre minēja poļu filmu "Ida", kura plūca laurus gan Eiropas, gan Amerikas Kinoakadēmiju balvu pasniegšanās. Arī šī filma esot ļoti nacionāla.

Kultūras ministrija un Nacionālais kino centrs (NKC) pašlaik nav ieplānojuši papildu finansējuma piešķiršanu filmai. KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš norādīja, ka ministrija nevar iesniegt prasību par finansējumu filmai jaunajās politikas inciatīvās nākamajam budžetam, jo jau iepriekšējās iniciatīvās pilnā mērā tika apmierināta prasība pēc finansējuma filmām Latvijas simtgadei. 

KM prioritāte arī nākamajās jaunās politikas inicatīvās būs kultūras darbinieku atalgojums. NKC vadītāja Dita Rietuma norādīja, ka nozares pārstāvji vēlas, lai Saeima turpina rūpēties par "Dvēseļu puteņa" projektu, ja to jau ir uzsākusi. Tomēr piebilda, ka šīs vērienīgās filmas finansēšana atņemtu naudu jau citiem iesāktajiem projektiem, piemēram, filmai "Nameja gredzens".

Kā ziņots, filmas "Dvēseļu putenis" veidošanu pārņēmusi režisora Dzintara Dreiberga studija, kura filmu plāno pabeigt trīs gadu laikā, bet Saeimas iepriekšējiem filmas veidotājiem - "Studijai F.O.R.M.A" - piešķirtie 35 000 eiro izlietoti bez rezultāta. Studija izstrādāja filmas projektu, bet tās ražošanu nesāka, jo tika lauzts līgums ar Aleksandra Grīna tiesību turētāju - rakstnieka mazmeitu Noru Romanu. Viņu neapmierināja tas, ka studijas izstrādātais scenārijs neatbilst grāmatas motīviem.

Dreiberga studijai filmas veidošanai pašlaik piešķirti 200 000 eiro. Vēl tikpat lielu summu studijai paredzēts piešķirt šī gada beigās. Filmu uzņems režisors Dzintars Dreibergs. Filmas scenāriju veidojusi Māra Svīre, kura piedalījusies arī filmu "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" un "Likteņa līdumnieki" veidošanā. 

"Dvēseļu puteņa" operators būs Valdis Celmiņš, kurš piedalās arī Dāvja Sīmaņa filmas "Pelnu sanatorija" uzņemšanā. Savukārt filmas izpilddirektore būs Undīne Buka. Viņa piedalījusies arī "Oskaram" virzītās Signes Baumanes animācijas filmas "Akmeņi manās kabatās" uzņemšanā latviešu versijā.

"Dvēseļu puteņa" pārveidošanā kino valodā piedalīsies arī ārzemju latvieši - Rīgā dzimušais Ņujorkas Universitātes profesors Boriss Frumins, kā arī latviešu izcelsmes amerikāņu producents Kriss Mathurs, kurš ir gan "Grammy", gan "MTV" balvu laureāts. Viņš sadarbojies ar tādu režisoru kā Deivids Finčers, kurš uzņēmis filmu "Cīņas klubs". 

Plānots uzrunāt arī ASV dzīvojošo komponisti, "Emmy" balvas ieguvēju Lolitu Ritmani. Aktieriem iejusties karavīru ādā palīdzēs bijušais Nacionālo bruņoto spēku štāba virsseržants un Latvijas armijas misiju dalībnieks Ziedonis Ločmelis.

Skaņu apstrādei tiks pieaicināts Andris Barons, kuram ir liela pieredze šajā jomā Latvijā. Kā mākslinieki filmai pieaicināti Mārtiņš Milbrets, kurš veidojis dekorācijas tādai filmai kā "Rīgas sargi" un citām filmām par karu arī ārpus Latvijas.

Bez laikraksta "Latvijas Avīze" par filmas publicitāti piekritusi rūpēties komunikācijas aģentūra "Edelman Affilate". Filmas komanda plāno katru mēnesi informēt sabiedrību par projekta virzību. Šī gada maija beigās studija plāno iesniegt atskaiti arī NKC, kas uzmana projekta virzību un finansējuma izlietojumu.

Šogad plānoti filmas sagatavošanās priekšdarbi, sākot ar detalizētu scenārija izstrādi un aktieru atlasi, kurā tiks iesaistīta arī Jaunsardze, beidzot ar atbalstītāju un sponsoru uzrunāšanu. Filmēšanas un montāžas darbs plānots 2016.-2017.gadā.

Saistībā ar "Dvēseļu puteņa" projektu NKC neesot bijis tiesīgs izvērtēt Dreiberga radošo potenciālu, bet NKC vadītāja Rietuma skaidrojusi, ka režisors sevi ir pieteicis ar vairākām veiksmīgām dokumentālajām filmām. To, ka tieši viņš ir kļuvis par projekta "Dvēseļu putenis" realizētāju, noteikusi Grīna autortiesību mantinieku izvēle.

NKC vadītāja Dita Rietuma izteikusi cerību, ka Saeimas praksei piešķirt naudu konkrētas spēlfilmas veidošanai tomēr ir izņēmuma raksturs. To, ka Saeimai nevajadzētu finansēt atsevišķas filmas, pierāda arī ar filmas "Dvēseļu putenis" projektu radusies situācija, kad filmas producēšanu ir pārņēmusi cita studija. Iepriekšējā filmas projekta izstrādei piešķirtais finansējums pēc būtības nav izlietots lietderīgi, atzīmējusi Rietuma.

Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) norādījusi, ka notikušais ap filmas "Dvēseļu putenis" pirmo projektu parāda, ka ir jābūt skaidri saprotamai kārtībai, kā vajadzētu tapt filmai. Pēc Melbārdes domām, NKC vajadzētu apdomāt, kāpēc šādas nacionāli nozīmīgas filmas tapšana netika aktualizēta, savukārt Saeimai vajadzētu saprast, ka ne vienmēr ārpuskārtas finansējuma piešķiršana ir veiksmīgs risinājums.

    Sharing Options

    Source

    LETA

    Tags

    Boriss Frumins Dace Melbārde Dita Rietuma Dzintars Dreibergs Dvēseļu putenis Grammy Kultūras ministrija Likteņa līdumnieki Limuzīns Jāņu nakts krāsā Nacionālais kino centrs Pēteris Krilovs Rīgas sargi VL-TB/LNNK
    Pamanījāt kļūdu?
    Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

    Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

    Comment Form

    Komentāri
    komentēt kā anonīms lietotājs
    Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
    Lasīt komentārus Lasīt komentārus