10. septembrī, pie skatītājiem nonācis Dāvja Sīmaņa otrās pilnmetrāžas filmas "Tēvs Nakts" treileris. Šī ir viena no 16 filmām, kas tapusi programmā "Latvijas filmas Latvijas simtgadei", un tā pirmizrādi piedzīvos 25. oktobrī, portālu "Delfi" informē "Mistrus Media" pārstāvji.

"Tēvs Nakts" stāsta par latvieti Žani Lipki un viņa ģimeni, kas Otrā pasaules kara laikā no nāves izglāba vairāk nekā 50 ebrejus. Filma cenšas atšķetināt Žaņa Lipkes drosmes noslēpumu, mēģinot saprast, vai tā pamatā ir azarts, pārgalvība, spīts vai pienākums pret savu tuvāko.

Dāvja Sīmaņa otrais pilnmetrāžas kino lolojums tapis, iedvesmojoties no Ineses Zanderes romāna "Puika ar suni. Stāsts par nosargātu noslēpumu".

Kā informē filmas veidotāji, uzņemšana jau noslēgusies, atlicis vien veikt skaņas apstrādi un dažu filmas detaļu korektūru. Filmēšana ilgusi vairāk nekā gadu, kura laikā mainījies arī filmas nosaukums – no sākotnējā "Puika ar suni", kas saskanējis ar Zanderes romāna nosaukumu, filma pārtapusi par "Tēvs Nakts".

"Tēvs Nakts" veidotāji atklāj, ka filma stāsta par šķietami vienkāršu vīru, kas pat vissarežģītākajos apstākļos spēj saglabāt cilvēcību, tādējādi turpmākajā dzīvē iemantojot varoņa statusu. "Es domāju, ka arī mūsdienās kaut kādā nosacīti pelēkajā zonā noteikti ir cilvēki, kuri krīzes situācijā pēkšņi rīkotos pilnīgi dīvainā un pašaizliedzīgā veidā. Man šķiet, ka, tikai pateicoties šādu dīvaiņu bieži vien no izdzīvošanas viedokļa neizskaidrojamai rīcībai, sabiedrība vai valsts var turpināties kaut kādā puslīdz jēdzīgā veidā," pauž filmas režisors.

To, ka Žanis Lipke brīnumainā kārtā kļūs par varoni, droši vien nespēja iztēloties neviens viņa laikabiedrs. Viņš bija pavisam parasts latviešu palīgstrādnieks, kuram netrūka savu ikdienas rūpju un raižu. Pēc tam, kad Latviju 1940. gadā bija anektējusi PSRS, Žaņa meita kļuva par komunisti, bet, kad Latviju okupēja nacistiskās Vācijas armija, viņa pazuda. Lai kara apstākļos apgādātu ģimeni, pa dienu viņš devās uz darbu vācu militārās aviācijas noliktavās, bet naktīs slepus pārvadāja kontrabandu. Par spīti smagajai dzīvei kara apstākļos, laikā, kad vācu okupācijas vara sāka izrēķināties ar Rīgas ebrejiem, Žanis Lipke pieņēma nebūt ne vienkāršu, tomēr cilvēcīgu lēmumu, kas varēja izrādīties liktenīgs ne vien viņam pašam, bet arī viņa sievai un dēlam. Ar to pašu kravas auto, ar kuru tika pārvadātas kontrabandas degvīna kastes, viņš burtiski vācu karavīru acu priekšā no Rīgas geto un piespiedu darba vietām drošībā nogādāja desmitiem cilvēku. Brīdī, kad vajāto slēptuvei draudēja atklāšana, Žanis spēra vēl pārgalvīgāku soli un patvērumu iekārtoja pats savās mājās – īpaši šim nolūkam izraktā pagrabā zem šķūņa; glābšanā iesaistījās arī viņa sieva Johanna un mazais dēls Zigis. Kā vēlāk sacīja viens no izglābtajiem – gan paša Žaņa parādīšanās, gan viņa paveiktais, visapkārt valdošās nežēlības apstākļos glābjot sev pilnīgi svešus cilvēkus, bijis visīstākais brīnums.

Filma veidota studijā "Mistrus Media". Filmas radošajā komandā ietilpst režisors Dāvis Sīmanis, kas veidojis arī scenāriju, producenti Gints Grūbe un Antra Gaile, scenārists Matīss Gricmanis, māksliniece Kristīne Jurjāne, operators Andrejs Rudzāts, montāžas režisors Andris Grants un grima māksliniece Sarmīte Balode. Galvenās lomas filmā atveido Artūrs Skrastiņš (Žanis Lipke), Ilze Blauberga (Johanna Lipke), Matīss Kipļuks (Lipkes dēls Zigis), Mihails Karasikovs, Milena Gulbe, Toms Treinis un Stefens Šoimans.

Filmas režisors Dāvis Sīmanis dzimis izcilā latviešu kinooperatora Dāvja Sīmaņa ģimenē, no 17 gadu vecuma strādājis filmu uzņemšanas laukumos kā operatora asistents, vēlāk bijis pieprasīts un atzīts montāžas režisors, rakstījis analītiskus un filozofiskus apcerējumus par kino žurnālos "Rīgas Laiks", "Studija". Bakalaura (2003) un maģistra (2005) grādu ieguvis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, mākslas zinātņu doktora grāds (2014) iegūts Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA). Sīmanis arī pats lasa lekcijas LKA un Ālto universitātē Helsinkos, piedalās kinolektorijos, strādājis festivālu žūrijās.

2006. gadā debitējis kinorežijā, par dokumentālo īsfilmu "Versija. LNO" saņemot Nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balvu "Labākā debija". Līdz šim uzņēmis piecas dokumentālās filmas un dokumentālā materiālā balstītu inscenējumu "Escaping Riga" (2014), visas filmas atzinīgi novērtētas Latvijā un pasaules festivālos. Pilnmetrāžas spēlfilmas režijā debitējis ar filmu "Pelnu sanatorija", kas pirmizrādi piedzīvoja 2016. gada janvārī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!