Režisors Māris Martinsons veidos vērienīgu spēlfilmu par Nameju
Foto: Publicitātes attēli

Biedrība "Nameyse" un režisors Māris Martinsons uzsākuši vērienīgu kultūrvēsturisku un izglītojošu projektu – spēlfilmas "Namejs" uzņemšanu. Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas divarpusi līdz trīs miljoni latu apmērā, ietverot trīs gadu producēšanas – ražošanas ciklu, portālu "Delfi" informēja filmas uzņemšanas grupas pārstāvji.

Filmas "Namejs" pirmizāde iecerēta 2015.gadā, kad Latvija pildīs ES Padomes prezidentūras pienākumus, kā arī svinēs strēlnieku simtgadi.

Atgādinām, ka pavisam nesen arī Aigars Grauba, kurš veidjis tādas filmas kā "Baiga vasara" un "Rīgas sargi", kā arī drīzumā gaidāmo "Sapņu komanda 1935", pavēstīja, ka viņa nākamā filma būs leģenda par Nameju. Kā iepriekš portālam "Delfi" pastāstīja Māra Martisnona veiodotās filmas pārstāve Dace Zandfelde, abiem darbiem nav nekādas saistības.

Līdzdalību nacionālās spēlfilmas "Namejs" veidošanā jau apstiprinājuši Lietuvas, Polijas un Vācijas kopproducenti. Projekta ietvaros top arī izglītojoša interaktīva mājas lapa, kurā būs pieejami gan izziņas materiāli, gan atraktīvas spēles par vēsturisko tematiku, iespējas ziedot u.tml.

Filma "Namejs" tiek veidota pēc rakstnieka Laimoņa Pura (īstajā vārdā Laimoņa Strazdiņa) tetraloģijas "Degošais pilskalns", "Krusts pār pilskalnu", "Tālajos pilskalnos" un "Sūrābele virs pilskalna" (1962 – 1986) motīviem. Scenārija autors ir Māris Martinsons. Kā eksperts filmas veidošanai ir piesaistīts vēsturnieks – medievists Andris Levāns, kurš pētījis viduslaikus Eiropā, tostarp tā laika cilvēku iztēli, domāšanu, priekšstatus, atmiņu, konfliktus u.tml. Filmas mūzikas autors ir Rihards Zaļupe. Mūzikas pamatmotīvs pašreiz dzirdams filmas oficiālajā mājaslapā.

Šobrīd notiek filmas uzņemšanas sagatavošanas darbi: sadarbībā ar vēsturniekiem un arheologiem tiek pilnveidots scenārijs, skrupulozi apzinātas filmēšanas vietas Latvijā, Lietuvā un Polijā (kādreizējā Prūsijas teritorijā), jo spēlfilmas viens no nozīmīgākajiem elementiem ir parādīt krāšņu, dažādu, visu gadalaiku dabu. Tāpēc filmēšana plānota visos četros gadalaikos. Pirmā filmēšana iecerēta 2013.gada septembrī. Aktieru izvēlei 2013.gada pavasarī tiks organizēts starptautisks kastings.

"Šajā filmēšanas uzsākšanas fāzē ir daudzi jautājumi, kas jārisina kompleksi, piemēram, Tērvetes pils, kurā valdīja Namejs. Protams, vienkāršākais būtu uzbūvēt karkasu filmēšanas vajadzībām. Taču mums, ja izdosies vienoties ar Tērvetes pašvaldību, ir iecere projekta ietvaros, piesaistot ziedojumus, uzbūvēt 13.gadsimta koka pili, kuru varētu izmantot gan filmēšanas vajadzībām, gan pēc tam tā paliktu Tērvetes pašvaldībai kā tūrisma objekts. Šobrīd esam uzsākuši sadarbību ar arheologu, kurš veido Tērvetes koka pils miniatūru. Taču, ja ar pašvaldību vienoties neizdosies, tad pili būvēsim citviet. 13.gadsimtā zemgaļi koka pilis būvēja pāris mēnešu laikā: kā nodedzināja, tā atkal būvēja vietā. Pils jautājums šobrīd tiek izskatīts kompleksi – gan ar mākslinieku, gan finansējuma iespējām," stāsta producente un biedrības "Nameyse" valdes locekle Linda Krūkle. "Filmas tapšanai nepieciešamos finanšu līdzekļus plānots piesaistīt no visiem Latvijas uzņēmumam pieejamajiem ar filmu industriju saistītiem fondiem, privātfondiem, ziedojumiem un sponsoriem. Uzsveram, ka filmai nepieciešamā nauda nav nepieciešama vienā dienā uzreiz, bet tas ir garš process, kas sadalīts noteiktos etapos," skaidro producents Ģirts Kalniņš.

Foto: Filmas 'Namejs' preses konference

"No vēstures dokumentiem ir zināms, ka tāds Namejs 13. gadsimta ap 70. un 80. gados ir dzīvojis," stāsta vēsturnieks – medievists Andris Levāns. "Taču interesantākais ir tas, ka nav vēsturisku liecību par to, ka zemgaļi Nameju būtu uzskatījuši par savu varoni. Tāpat nekādā gadījumā nevar runāt par zemgaļu vēsturisku pašrefleksiju. Namejs ir Eiropas vēstures personāžs, jo ziņas par viņu ir saglabājušās kristiešu rakstos daudzu gadsimtu garumā, sākot no 14.gadsimta, - nav pat būtiski, vai tie, kas to rakstīja bija vācieši vai dāņi. Svarīgi ir tas, ka Namejs kā varonis tika novērtēts, pateicoties eiropeiskajai kolektīvajai atmiņai un vēsturiskajām tradīcijām – saglabāt, atcerēties, pierakstīt. Tas mūs vieno ar Eiropu, un tajā mēs rodam savu identitāti šodien. Šī iemesla dēļ filma par Nameju varētu būt interesanta ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs."

"Mūsu filma būs maksimāli pietuvināta 13.gadsimta realitātei – bildē, mūzikā, skaņā. Tā nebūs stāsts par idealizētu romantisku varoni. Tā būs stāsts ne tikai par baltu tautu cīņu ar krustnešiem, bet par Nameju kā cilvēku un sabiedrību līdzās viņam tā laika Eiropas kontekstā, ar skatījumu caur starptautisko prizmu," stāsta režisors Māris Martinsons. "Katram laikmetam ir savi simboli. Latvijas neatkarības atgūšanas laikā par tautas vienotības simbolu kļuva Lāčplēsis. Šobrīd mēs redzam, ka ir pienācis Nameja laiks, jo tieši viņš ir tas Latvijas vēstures varonis, kurš centās tautu vienot. Namejs bija pirmais, kurš veidoja lielu karadraudzi, skatījās, kā stiprināt savas mājas kā valsti."

"Turklāt kā būtisks vēsturisks aspekts ir jāmin fakts, ka Tērvetes zemgaļu vecākajam, vēlāk visas Zemgales karalim Namejam bija stipra draudzība ar tā laika Lietuvas valdnieku Treideni, kura pils atradās Kernavē (aptuveni 30 km no Viļņas). Tas ir viens no retajiem posmiem visā vēsturē, kad latviešu un lietuviešu tautu priekšteči bija vienoti," uzsver Māris Martinsons, kurš 18 gadus ir dzīvojis un strādājis Lietuvā, bet pirms trīs gadiem atgriezies uz dzīvi Latvijā, turpinot daļēji strādāt Lietuvā.

Režisors Māris Martinsons un producente Linda Krūkle jau vairākus gadus ir starptautiskā apritē: zināmākie darbi ir Hongkongā filmētā Latvijas un Hongkongas kopražojuma filma "Amaya" (2010), kurā piedalījās multinacionāls aktieru ansamblis no Latvijas, Honkongas, Lielbritānijas, Lietuvas, Japānas un ASV, kā arī filma "Nevajadzīgie ļaudis" (2008), kas festivālā "Lielais Kristaps 2009" tika atzīta par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu un starptautiskajā A klases Šanhajas kinofestivālā saņēma godalgu "Labākais režisors". Jaunākais Martinsona un Krūkles darbs ir filma "Klusa nakts" (2012), kuras pirmizrāde notiks 2013.gada janvārī Lietuvā.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Filma Namejs Lielais Kristaps režisors Māris Martinsons Rihards Zaļupe
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus