Rīgas Pasaules filmu festivālu 2021 veidos antropoloģiski plaša konteksta filmas, kuras pievēršas kino attiecībām ar laiku un tam, kā mēs to izjūtam. Darbi, kas apskata veidus, kādos laika prakses tiek veidotas un īstenotas cilvēku dzīvēs, iemūžinātas kinematogrāfā – atmiņas, paaudzes, nākotne, pašreizējais laiks, informēja festivāla rīkotājs Māris Prombergs. Festivāls norisināsies no 16. līdz 19. septembrim kinoteātrī "Kino Bize".
Atsevišķi darbi attēlo notikumus vai darbības, kas notikušas tajā pašā vietā dažādos laika posmos, dažkārt veidojot mijiedarbi, kas ilgusi vairākus cilvēku mūžus. Stāsts par cilti, kuras pastāvēšanu apdraud nelikumīga mežu izciršana. Turklāt, ja vienā stāstā tiek attēlots cilvēka mūžs, tad citā – kritisks brīdis ilgāka laika plūdumā filmā par valodas atdzimšanu, ko veicina pāris cilvēku.
Vakardiena un šodiena sastopas RPFF 2021 atklāšanas filmā “Ļoti patīkami, biedri” (A Pleasure, Comrades, 2019). Pēc ilgstošā autoritārā režīma gāšanas Portugāles Neļķu revolūcijas aizsākumos 1975. gadā iedzīvotāji laukos sāk veidot kolektīvās lauksaimniecības, kas ieintriģē jauniešus no ārvalstīm ar līdzīgiem revolūcijas un demokrātiskākas sabiedrības ideāliem. Viņi pievienojas kooperatīviem, kas piedāvā lasītprasmes, veselības un seksuālo izglītību. Filma “Ļoti patīkami, biedri” ceļo laikā, vecākajai paaudzei sniedzot iespēju drosmīgi un rotaļīgi izspēlēt sadzīves un seksuālās ainas, sarunas no agrākajiem laikiem, kad sievietes vēl joprojām kaunējās atkailināties savu vīru klātbūtnē.
Vairākas filmas šī gada programmā parāda, kas notiek, kad dzīves ritms tiek apturēts drastisku, ierobežojošu notikumu rezultātā pašreizējās pandēmijas dēļ, un kas notiek, kad ierobežojumi pēkšņi tiek atcelti – tēvs tiek izlaists no cietuma, lai nogali pavadītu mājās ar meitu. Citkārt ritms vienkārši turpinās saskaņā ar gadalaikiem un aizvadītajiem gadiem, kā tas notiek filmā par divām māsām, kuras kopā nodzīvojušas laukos visu mūžu RPFF 2021 noslēguma filmā “Dzīve, ko zinām” (The Life we Know, 2020).
Festivāla ietvaros norisinās arī darbnīca “Pilsētas skaņas pieraksti”, par ko vairāk stāsta tās vadītāja Krista Dintere: “Skaņu telpu pilsētā raksturo gan cilvēka darbību klātbūtne, gan veidotās arhitektoniskās struktūras. Ne velti Gēte arhitektūru tēlaini dēvējis par sastingušu mūziku, jo liela daļa no tā, kā cilvēki pārvietojas un orientējas vidē, ir saistīta ar dzirdes norādēm un psihoakustiku, tieši dzirde signalizē to, vai atrodies baznīcā, kāpņutelpā, tunelī, šaurā vai plašā vietā.” Darbnīcas izpētes rezultāti tiks piektdien prezentēti publiskā seansā.
Šī gada Rīgas Pasaules filmu festivāla vizuālo identitāti izstrādājis mākslinieks Edvards Percevs, bet festivāla video tīzeri – filmu veidotājs Daniels Alens (Daniel Allen). Festivāla norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
