Filmu gribētos dēvēt par road movie, jo tā filozofiski ļoti labi sasaucas ar visiem tiem kino darbiem, kuros ir fizisks ceļojums no punkta A līdz punktam B. Tas gan šoreiz nenorisinās tik daudz ģeogrāfiskā kā cilvēcisku attiecību plaknē, kalpo galveno varoņu iekšējās pasaules attīstībai. Kā jau ierasts meklējumiem par iemeslu ir nonākšana sarežģītā dzīves situācijā, kura šajā gadījumā tiešām ir neapskaužama. Iespējams, tieši tāpēc tik simpātiska šķiet doma filmu uztvert kā ekspedīciju, kura ļauj galvenajam varonim Džordža Klūnija tēlotajam Metam Kingam atklāt sevi un iezīmēt savu vietu ģimenē, jo līdz ar to skarbajai realitātes sajūtai tiek dota filozofiskāka un daudz vieglāka noskaņa.
Filmas ritms ir salīdzinoši lēns, un rodas iespaids, ka laiks apzināti ieslēgts palēninājumā. Arī tas vēl jo vairāk liek uztvert Meta problēmu risinājumu meklējumus kā pašizziņas ceļojumu, par kura katalizatoru kalpo nepatīkamā situācija, kuras viņš nonācis. Meta sieva cietusi nelaimes gadījumā un teju uzskatāma par šo pasauli pametušu, liels darījums, par kuru atbildīgs Mets varētu padarīt viņu un viņa radiniekus stāvus bagātus, bet reizē nozīmētu arī šķiršanos no mantotās zemes. To visu paspilgtina fakts, ka sieva izrādās viņu krāpusi, un izvēlētais zemes pircējs, kurš reizē arī ir Meta sievas mīļākais, iegūs pamatīgu labumu no plānotā darījuma. Tas un vēl daudzi citi blakus apstākļi, piemēram, meitu atteikšanās respektēt tēva centienus pārņemt ģimenes vadības grožus, kā jau dzīvē tas mēdz gadīties pārvēlušies pār Meta galvu kā lavīna.
Tomēr interesants ir režisora izvēlētais ceļš, piedāvājot skatītājam vērot Kingu nevis kā zem sarežģījumu nastas sagrautu un rīcībā panisku indivīdu, bet gan ārēji apdomīgu un samērā nosvērtu varoni, kuram dažās situācijās piemīt komiska neizlēmība gluži kā vidusskolas puikam. Pateicoties kolorītajiem tēliem, kuri savā cilvēcībā ir kļuvuši amizanti, Peina radītais stāsts ir apburoši šarmants un brīžiem negaidīti komisks, atrodoties uz robežas ar atsvešinātu sarkasmu, kurš veltīts cilvēka dabai. Tas īpaši labi izpaužas epizodēs, kurās Mets cenšas nonākt kontaktā ar sievas mīļāko, gan cenšoties viņu sazvanīt, pārvarot pamatīgu vilcināšanos un vēlmi nomest telefona klausuli nesagaidot atbildi, gan izsekojot konkurentu, kriminālkomēdiju cienīgā pozā lūrot pāri vīrieša mājas sētai. Tieši stabilitāte un vīrišķība, kuru vizuāli iemājo Klūnijs, un viņa brīžiem teju bērnišķīgā darbība, padara filmu par interesantu spēli, kurā ģimenes traģēdija ar komiskiem elementiem savijusies tik cieši, ka dzīves smagumu nomaina aizraujoša piedzīvojuma sajūta.
Un galu galā atklājas, ka dzīve, neskatoties uz visiem līkločiem un mezgliem, iet uz priekšu, Havaju salās arī līst, un traģēdija var kļūt par piedzīvojumu, kuram fonā lieliski iederas havajiešu tradicionālās mūzikas vieglie, tomēr vienmuļie ritmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
