Merila Strīpa, Dzelzs lēdija
Foto: AFP/Scanpix

ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" visbiežāk – nu jau 19 reizes – nominēta leģendārā amerikāņu kinozvaigzne Merila Strīpa, bet prestižo figūriņu 65 gadus vecā sieviete saņēmusi trīsreiz. Lūk, visas 19 filmas, par kurām Strīpa nominēta "Oskaram".

Briežu mednieks (The Deer Hunter, 1978)

Nominācija par labāko otrā plāna lomu Vjetnamas karam veltītajā eposā. Lai gan viņas partneri filmā bija pieredzējušie aktieri Roberts De Niro, Kristofers Vokens un Džons Kazale (ar kuru viņa vēlāk saderinājās), Strīpa neparasti pārliecinoši atveidoja Vjetnamas karā iesaukta metālstrādnieka draudzeni.

Krāmere pret Krāmeru (Kramer vs Kramer, 1979)

Strīpa pelnīti ieguva "Oskaru" kā labākā otrā plāna aktrise par sniegumu Eiverija Kormena bestsellera kinoversijā, kurā viņas varone cīnās par sava bērna aizbildniecības tiesībām.

Franču leitnanta draudzene (The French Lieutenant's Woman, 1981)

1981. gadā Strīpu nominēja "Oskaram" par Sāras lomu Džona Faulza slavenā romāna ekranizācijā. Strīpa tēloja jaunu XIX gadsimta sievieti, kuras dzīvi izposta savdabīgā gaume vīrieša izvēlē.

Sofijas izvēle (Sophie's Choice, 1982)

Merila Strīpa iemācījās poļu valodu un zaudēja 30 kilogramus svara (atmiņu ainām), lai atveidotu bijušo Aušvices koncentrācijas nometnes ieslodzīto romantiskā drāmā, kas uzņemta pēc Viljama Stairona romāna motīviem. Par šo lomu viņa saņēma savā karjerā līdz šim vienīgo kinoakadēmijas balvu kā labākā aktrise.

Silkvuda (Silkwood, 1983)

Strīpas trešā nominācija kā labākajai aktrisei un pirmā loma, kurā viņa atveido reālu personu Maika Nikolsa satraucošajā stāstā par korporāciju alkatību un personisku drosmi.

No Āfrikas (Out of Africa, 1985)

Strīpa iejūtīgi iedziļinās savas varones, rakstnieces Kārenas Bliksenas raksturā. Krāšņā un romantiskā filma stāsta par Bliksenas mēģinājumiem uzturēt plantāciju Āfrikā un tikt skaidrībā par savām jūtām pret vīru un mīļāko. Par šo lomu Strīpa nominēta "Oskaram" sesto reizi.

Dadzis (Ironweed, 1987)

Par lomu duetā ar Džeku Nikolsonu Strīpa saņēma nomināciju labākās aktrises kategorijā. Pēc Viljama Kenedija romāna uzņemtā filma izceļas ar spilgtiem aktierdarbiem, bet samudžinātu sižetu, kura centrā ir bezpajumtnieku pāra dzīve Lielās depresijas gados.

Kliedziens tumsā (A Cry in the Dark, 1988)

Filmā, kurā Strīpai atkal gāja secen labākās aktrises gods, viņa radījusi spēcīgu tēlu, atveidojot reāli dzīvojošu austrālieti, kuru astoņdesmito gadu sākumā turēja aizdomās par sava mazuļa slepkavību.

Pastkartes no kraujas (Postcards from the Edge, 1990)

Strīpa saņēma devīto "Oskara" nomināciju par filmu, kurā viņa atveido no narkotikām atkarīgo aktrisi Sjūzenu Veilu. Šoreiz viņas sniegumā dziedāšanai bija tikpat liela loma kā aktierspēlei.

Medisonas apgabala tilti (The Bridges of Madison County, 1995)

Klinta Īstvuda elēģiskais, mazliet sentimentālais mīlas stāsts, kura pamatā ir Roberta Džeimsa Volera bestsellers, atnesa Strīpai astoto nomināciju labākās aktrises kategorijā. Filmā Strīpa atveido ģimenes nesaprastu mājsaimnieci, kura uz īsu, bet neaizmirstamu mirkli satiek savu sapņu vīrieti.

Viena patiesa lieta (One True Thing, 1998)

No vēža mirstošas mātes lomā Karla Franklina filmā Strīpas tēlojums pacēla ziepju operas cienīgo sižetu līdz nopietna raudamgabala līmenim.

Sirds mūzika (Music of the Heart, 1999)

Vesa Kreivena psiholoģiskajā drāmā Strīpa pārliecinoši notēlo sākumskolas skolotāju Hārlemā.

Adaptācija (Adaptation, 2002)

2003. gads Strīpai bija sarežģīts. Viņas kolēģes vēl vienā iepriekšējā gadā iznākušā filmā - drāmā "Stundas" ("Hours") - Džuliana Mūra un Nikola Kidmena abas tika nominētas labākās aktrises kategorijā. Strīpa saņēma nomināciju par labāko otrā plāna lomu postmodernajā šedevrā "Adaptācija", bet balvu nesaņēma, jo viņu pārspēja Katrīna Zeta-Džonsa par lomu mūziklā "Čikāga".

Sātans Pradas brunčos (The Devil Wears Prada, 2006)

Strīpa pazemināja balss tembru, lai notēlotu ledussaltu un prasīgu modes žurnāla redaktori (kuras prototips, kā uzskata, ir "Vogue" redaktore Anna Vintūra), un par lomu saņēma "Zelta globusu", bet ne "Oskaru".

Šaubas (Doubt, 2008)

Papildinot tēlu ar nepievilcīgu cepuri un brillēm, Strīpa filmā atveidoja paštaisno māsu Aloīziju, katoļu skolas vadītāju Bronksā, kas izmeklēja iespējamu bērnu seksuālas izmantošanas gadījumu, par kuru aizdomās tika turēts viņas partneris filmā, Filipa Seimora Hofmana atveidotais garīdznieks Flinns. Abi aktieri saņēma "Oskara" nominācijas.

Džulī un Džūlija (Julie & Julia, 2009)

Smalks Džūlijas Čaildas - pavāres, kas iepazīstināja Amerikas vidusšķiru ar franču augsto pavārmākslu - portretējums, kas nodrošināja Strīpai nomināciju kinoakadēmijas balvai.

Dzelzs lēdija (The Iron Lady, 2011)

Savu trešo "Oskaru" Strīpa ieguva par biogrāfisko filmu "Dzelzs lēdija", kurā viņa atveidoja leģendāro Mārgaretu Tečeri, Lielbritānijas pirmo un vienīgo premjerministri sievieti. Par šo lomu Stīpai tika arī "Zelta globuss".

Augusts: Osedžas zeme (August: Osage County, 2013)

Šis ir dziļi aizkustinošs, reizē skumjš un humora pilns stāsts par Vestonu ģimeni, kuru pēc ilgāka atšķirtības laika dzimtas mājās vienkop sapulcinājis kāds nelāgs notikums - dzejnieka, alkoholiķa Beverlija Vestona bēres.

Mežos (Into The Woods, 2014)

2014. gada nogalē pirmizrādi piedzīvoja Disneja studijas ģimenes filma "Into The Woods", kuras režirors ir Robs Maršels. Par šo filmu Strīpa 'Oskaram' nominēta kā labākā otrā plāna aktrise. Filmā iesaistītas daudziem sen zināmākas brāļu Grimmu pasakas, piemēram, "Salātlapiņa". Ģimenes filmā bez Strīpas vērojami arī tādi slaveni aktieri kā Džonijs Deps, Kriss Pains un citi.

Salīdzinājumam: "Zelta globusam" Strīpa nominēta 27 reizes, bet ieguvusi to astoņas reizes.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Džonijs Deps Džuliana Mūra Katrīna Zeta-Džonsa Merila Strīpa Nikola Kidmena Oskara balva Roberts De Niro Zelta globuss
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form