Aktieri Ivaru Pugu kaitina neprofesionālisms teātrī  (19)

Ar savu darbu pie šīs izrādes Ivars Puga ir apmierināts, saskata tajā profesionālu izaicinājumu un gandarījumu par sadarbību ar Pēteri Krilovu. "To, vai savā tēlā būšu "trāpījis", sapratīšu tikai pēc pirmā kontakta ar skatītājiem. Ar Pēteri (Krilovu) ir labi strādāt, beidzot es varu nodarboties ar savu tiešo profesiju," intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" stāsta aktieris.

Izrādes kvalitāte ir tieši aktiera un režisora profesionālajā sadarbībā, stāsta Puga. Aktieris strādā ar sava varoņa raksturu, bet režisoram jāredz visa iestudējuma kopaina. Diemžēl pēdējā laikā nākas novērot ne tos labākos režijas paraugus, kad aktieri tiekot iecelti līdzautoru kārtā.

"Ja režisors parakstās zem izrādes, viņam jābūt ar redzējumu, bet rezultātam – viņa fantāzijas, profesionālisma auglim. Gleznu nevar gleznot daudzi!" – "Latvijas Avīzei" stāsta Ivars Puga un piebilst, ka viņu kaitinot, ja režisors saka: ko mēs no šā varētu izdomāt. "Tas ir absurds! Tad ej mājās, pamācies, izdomā, ko gribi!"

Lai gan šobrīd teātrī ir vērojama šāda iestudējumu tapšanas tendence, mūsdienās tā nebūt nav vēlama. Teātrim ir konkurenti – internets, kino, televīzija. Neprofesionāli iestudējumi skatītāju aizved projām no teātra, nosēdina pie interneta. Agrāk teātris bija tādā kā dievišķā statusā, tagad jādomā arī par konkurenci.

"Tagad vienīgais veids, kā vari likt sevi ievērot skatītājiem, ir saglabājot un paaugstinot savu profesionālo latiņu," intervijā "Latvijas Avīzei" secina aktieris.

Protams, profesionāli izaicinājumi nav tikai uz teātra skatuves. Ivaru Pugu esam redzējuši kinofilmās un pašmāju seriālos. Intervijā "Latvijas Avīzei" aktieris īpaši uzsver tieši seriālus, sakot, ka "šobrīd scenāriji ir tādi plāni, par neko". Filmējoties aktierim nākas no tās "telefona grāmatas" izveidot saturīgu varoņa raksturu, nemānīt skatītāju. Puga gan piebilst, ka, piemēram, "UgunsGrēka" scenāristēm vajadzētu piešķirt Pulicera prēmiju: "Ārzemēs ar tāda mēroga uzdevumu strādā vesels scenāristu bloks, mums – tikai divas lēdijas!"

Arī aktieru savstarpējā konkurencē galvenā žūrija ir skatītāji. To apzinās gan jaunie, gan vecie aktieri. Konkurence galvenokārt ir starp varēšanu. Skatītājs to pamana un "ātri noliek pie vietas". "Ja kādu aktieri "ēd", tad profesionāli ar viņu viss ir kārtībā," – "Latvijas Avīzei" atzīst Puga. "Diemžēl aktiera profesija ir grūta, smaga un veselībai kaitīga, un tu katru reizi sāc visu no jauna. Visu nosaka mainīga komponentu sakritība – komanda, ar ko strādā, materiāls, režisors. Ja viņam tā dievišķā dzirksts uzdzirkstī, tad viņš pavelk līdzi arī pārējos. Vienreiz tev var sanākt, citreiz – ne, jo nesakrīt tā puzle."

Ivars Puga neatceras nevienu aktieri, kas uz darbu būtu nācis ar slimības lapu. Esot bijuši gadījumi, kad aktieri spēlē izrādi pat ar smadzeņu satricinājumu.

"Profesijas "īpatnība" ir kolektīva pienākuma apziņa pret skatītāju. Tādēļ, ka skatītāji ir reāli cilvēki, kas brauc no Bauskas vai Rīgas otra gala. Ja es neatnākšu, viņi būs vīlušies."

Intervijā "Latvijas Avīzei" Ivars Puga secina, ka arī no valsts puses derētu vairāk uzmanības pievērst kultūras darbiniekiem. Tas neattiecas tikai uz teātri, arī uz citiem radošo profesiju pārstāvjiem. Pie varas ir tehnokrātiski domājoši cilvēki, kas ne vienmēr izprot kultūras nozīmi valsts mērogā.

"Aktieriem ir likvidētas profesionālas kategorijas – ja esi "profesors", tu nevari saņemt iesācēja algu. Tas, kas tagad notiek teātrī, ir pilnīgi šķērsām – visu izšķir tas, vai tu vari vai nevari. Kāda gan motivācija strādāt?" To varot teikt arī par jaunajiem aktieriem, kas nesaskata profesionālā novērtējuma iespējas, ja vecumā vienkārši "pastums malā". "Tāda pārprasta demokrātija, visiem viss vienādi," secina Ivars Puga.