Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi piedzīvos stāsts par dzejnieces pašnāvību  (7)

"Mūsu Silvija debesīs" ir pirmā izrāde, kuras veidošanā Inga Gaile piedalās ne vien kā autore, bet arī režisore. Jaunā izrāde top sadarbībā ar teātra mākslas maģistrantūras studentiem Martu E.Martinsoni, Sandiju Kalniņu, Pēteri Nebaru un Valmieras Drāmas teātra aktieri Mārtiņu Liepu, scenogrāfi Ievu Kauliņu un skaņu režisoru Oliveru Tarvidu. Ar savām balsīm izrādē klātesošas būs arī aktrise Ināra Slucka un dziedātāja Baiba Berķe.

Ideja izrādei Ingai Gailei radās, domājot par amerikāņu dzejnieces Silvijas Plātas dzīvi un nāvi. "Silvija Plāta 1963. gadā, mēnesi pēc tam, kad viņas vīrs, arī dzejnieks, Teds Hjūzs aiziet pie citas sievietes, ieliek galvu cepeškrāsnī un, saelpojoties gāzi, mirst. Mājās ir arī viņas bērni, kuri guļ aiz cieši nopakotām durvīm. Viņa nomirst, nepiedzīvojusi 1968. gada studentu nemierus, viņa nomirst neredzējusi Bergmana, Godāra un Antonioni labākās filmas, viņa nomirst nepiedzīvojusi Džūditas Batleres "Dzimtes nemiera" izdošanu, viņai nav iespējas izlasīt Margaretas Atvudas "Handmaid's tale". Viņa nepiedzīvo arī to mirkli, kad sievietes visā pasaulē atzīst, ka spēj identificēties ar Plātas varoni no viņas romāna "Stikla kupols", un nesagaida to gandarījumu, ko sniedz lasītāju pateicība par atklātību un drosmi. Viņa nepiedzīvo laiku, kad sievietes sāk atklāti runāt par savu seksualitāti un, laiku, kad doties pie psihoterapeita nav lielāks kauns, kā iet pie friziera," savās pārdomās izrādes tapšanas laikā dalās izrādes autore un režisore Inga Gaile.

Izrādē "Mūsu Silvija debesīs" Silvija un Teds satiekas šķīstītavā un, mazliet pastīvējušies, dodas uz zemi – uz dzīves mirkli, kurā ir bijuši laimīgi. Eņģelis, kurš viņiem šo iespēju sagādā, jau ir iemīlējies kādā zemes meitenē, kura veic pētījumu par Silvijas Plātas nāvi, un tāpēc, protams, visu saputro.

Inga Gaile ir studējusi Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) Literatūras teorijas, vēstures un kritikas kursā (1994-98), beigusi LKA Teātra un TV dramaturģijas kursu (2012) un tagad turpina studijas LKA Teātra mākslas maģistrantūras programmā. Izrāde "Mūsu Silvija debesīs" ir Ingas Gailes studiju darbs, kursa darba vadītāja ir režisore Māra Ķimele.

Plašāk Inga Gaile ir pazīstama kā dzejniece – viņas pirmais dzejoļu krājums "Laiks bija iemīlējies" tika publicēts jau 1999. gadā, izdevniecība "Pētergailis", un tika apbalvots ar Klāva Elsberga prēmiju. Arī nākamās dzejas grāmatas "Raudāt nedrīkst smieties" (Nordik, 2004), "Kūku Marija" (Orbita, 2007) un "Migla" (Mansards, 2012) saņēmušas gan profesionāļu, gan lasītāju atzinību. Pērn decembrī Inga Gaile debitēja arī kā prozaiķe, ar savu pirmo stāstu "Piena ceļi" ieguva festivāla "Prozas lasījumi 2012" galveno balvu.

Teātrī Inga Gaile ienāca pirms nepilniem 10 gadiem, ar režisoru Andreju Jarovoju veidojot izrādi "LV" Jaunajā Rīgas teātrī (2005). Tam sekoja nākamais dramaturģes un režisora kopdarbs – izrāde "Neuzticīgie" Latvijas Nacionālajā teātrī (2009). Trīs jaunākie Ingas Gailes kā dramaturģes darbi ir tapuši un ir aizvien skatāmi Ģertrūdes ielas teātrī – "Āda" (2011, režisors Andrejs Jarovojs) ir Ingas Gailes poētiskas oriģināllugas ar tādu pašu nosaukumu iestudējums, izrāde "Četras naktis" (2012, režisors Andrejs Jarovojs) ir tapusi pēc F.Dostojevska stāsta "Baltās naktis" (1848) motīviem un "Rezervisti" (2013, horeogrāfe Elīna Lutce) ir Ingas Gailes pirmā pieredze, veidojot dramaturģiju izrādei bez teksta.