Kā sadraudzēties ar vidi. Valmieras vasaras teātra festivāla apskats
Foto: Matīss Markovskis. Skats no izrādes "Traktoropera"

Rietumvēju apvējots, lietus lāšu saudzēts un saules staru lutināts, aizvadīts otrais vasaras teātra festivāls, kas Valmierā notika no 4. līdz 6. augustam un šoreiz vairāk tika veltīts jauniešiem un ģimenēm ar bērniem. Septiņi īpaši festivālam radīti jauniestudējumi tika izrādīti dažādās pilsētas vietās, nepārprotami apliecinot, ka vides un vietas teātris gan idejiski, gan estētiski ir interesants ikvienam skatītājam. Iestudējumu režisori centušies līdz minimumam samazināt attālumu vai nojaukt robežu starp "skatuvi" (izrādi) un skatītāju, tā neviļus vai arī tīši performancēs iesaistot izrādes vērotājus.

Laikmetīgās dejas izrāde bērniem "MindStuff", kas tika veidota, sadarbojoties Igaunijas platformas "Sõltumatu Tantsu Lava" horeogrāfiem un Latvijas teātra aktieriem, bija atraktīvs, metaforisks muzikāls iestudējums, kas apliecināja, ka pastāv kāda neredzama saikne, kas mūs visus saista un vieno, un cik svarīga ir ikviena cilvēka emocionālā pasaule lielās pasaules kopainā.

Lai noskatītos režisora Kārļa Krūmiņa izrādi "Štābiņš", sākumā bija jāpiedalās orientēšanās spēlē – katram skatītājam tika izsniegta "Pie Gaujas apslēpto dārgumu karte". Apsmidzinātiem ar pretodu līdzekli, mums bija jāšķērso Odu mežs, līdz nokļuvām līdz izrādes vietai – štābiņam, kuru, meklējot apslēptos dārgumus, atrod arī četri izrādes aktieri.

Meklējot štābiņa iemītnieku, savā starpā strīdoties un dzīvi diskutējot, tika ieinteresēti mazie skatītāji. Bērni satraukti trokšņoja, smējās, aktīvi komentēja notiekošo un centās aktieriem palīdzēt. Štābiņa īpašnieks tika atrasts, tam piezvanot pa telefonu, un saruna, kas tika uzsākta formāli ("Vai jums viss ir kārtībā?"), turpinoties skāra ļoti nopietnu un personisku tēmu.

Festivālā prezentētā vizuāli krāšņā un tehniski sarežģītā režisores Ingas Tropas izrāde-lekcija "Ūdens", kas notika ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valmieras daļas teritorijā, guva nedalītu skatītāju atzinību. Kas ir ūdens, kā rodas sniegs vai sarma, kas ir migla, cik noslēpumaina ir zemūdens pasaule, no kā sastāv cilvēks – tie ir tikai daži no izrādē apskatītajiem jautājumiem. Mēģinot noskaidrot attiecības starp mākslu un zināšanām, fikciju un realitāti, izrādes veidotāji mudināja aktierus un skatītājus komunicēt – zinātniskais ietvars rosināja mazos skatītājus uzdot jautājumus, bet pieaugušos – domāt un interpretēt, atbildot uz tiem.

Izrāde "Traktopera" ar īstu traktoru un citas būvniecības tehnikas spēkratu iesaisti notika uz zemesgabala Valmieras centrā. Intriģējošo sākumu, kad no palielas smilšu kaudzes pēkšņi parādījās celtnieks, papildināja vairāku traktoru ierašanās "būvlaukumā". Jāuzteic komponista Toma Auniņa ilustrējošā mūzika, kas veiksmīgi integrēja mūzikla libretā pausto vēstījumu ar kvalitatīvu aktieru dziedājumu un būvtehnikas blakustrokšņiem. Kā uzbūvēt māju bez sienām, logiem un durvīm? Jau pašos pamatos ir skaidrs, ka te kaut kas nav kārtībā. Tā varētu būt nopietna tēma sarunai ar mazo skatītāju, jo, kā uzsver izrādes režisors Andris Kalnozols, "nevajag izdomāt tādu vidējo bērnu un tad mēģināt viņam izpatikt, jo ar bērnu jārunā kā ar pilnvērtīgu sarunu biedru".

Valmieras "Multiklubā" bija iespēja paviesoties tiem skatītājiem, kas apmeklēja režisora Elmāra Seņkova un Paula Iklāva performanci "Klubs". Iecerētā izrāde idejiski sakrita ar automātiski scenografēto vidi, un, ieejot "Multikluba" telpās, mēs, skatītāji, kļuvām par iestudējuma dalībniekiem. Ieņemot vietas tuvāk skatuvei, bārmenis mūs laipni uzrunāja un piedāvāja nobaudīt bezmaksas kokteili. Izrādē nepārtraukti tika izmantots interaktivitātes princips – skatītājiem tika uzdoti dažādi jautājumi, tos aicināja piedalīties kluba norisēs. Asprātīgi tika parodēti klubu apmeklētāju tipāži, ar nelieliem pārspīlējumiem izspēlētas dažādas naktskluba notikumu ainas. Jāatzīst, ka, noskatoties šo izrādi, ikvienam radīsies priekšstats par to, kas patiesībā notiek naktsklubos.

Interesants un neparasts bija skaņu izrādes pirmatskaņojums Gaujas stāvkrastos, kas radīts pēc Rūdolfa Blaumaņa noveles "Purva bridējs" motīviem un kurā kopumā piedalījās 40 mākslinieku. Valmieras un Jaunā Rīgas teātra aktieri lasīja lugas tekstu. Komponistam Kristapam Pētersonam, "audiāli instalējot" melodiskās intonācijas aktieru balsīs, izdevās materializēt plašu emociju un sajūtu gammu – izsmiekla, nelaimes nojautu, posta atmosfēru utt. Skaņu partitūras radīšanu var uzskatīt par īpašu vietas performanci, kuras procesā izveidojas savdabīga cilvēka, skaņas un vides mijiedarbība. Gaujas stāvkrastos klausītājiem ierīkotais laukums veica izrādes scenogrāfisko funkciju, un arī katrs no apmeklētājiem, ērti vai mazāk ērti iekārtodamies uz koka paletēm, kļuva par izrādes daļu.

Paralēli teātra izrādēm pilsētā bija iespējams apmeklēt vairākus bezmaksas pasākumus: brīvdabas kino vakarus sadarbībā ar Rīgas Starptautisko kino festivālu (Riga IFF) un pagalmu spēles Hanzas laukumā, kuras vadīja aktieris Rihards Jakovels. Apmeklējot vismaz piecas izrādes un sakrājot piecus dažādus zīmodziņus, ikviens varēja tos iemainīt pret saldējumu.

Source

Tags

recenzija Valmieras vasaras teātra festivāls
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form