Līdz ar 'Spēlmaņu nakts' nominantu godināšanu atklāj otru 'Balvas par mūža ieguldījumu' saņēmēju
Foto: LETA

Spīķeru koncertzālē pirmdienas, 4. novembra, vakarā godināja "Spēlmaņu nakts" nominantus un Latvijas Teātra Zelta fonda dalībniekus, kā arī atklāja "Balvas par mūža ieguldījumu" ieguvējus. Šogad tie ir Laimonis Siliņš un Ligita Dēvica.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvijas Teātra Zelta fondā patlaban ir 16 dalībnieki. Viņi ir skatuves mākslinieki vecmeistari un ar teātra mākslu saistīti cilvēki: Astrīda Vecvagare, Elvīra Baldiņa, Gunārs Zemgals, Helga Dancberga, Jūlija Vilgerte-Zveja, Kārlis Zariņš, Līvija Akurātere, Ļevs Birmanis, Ļubova Beļikova, Ņina Ņeznamova, Uldis Dumpis, Vera Singajevska–Āboliņa, Vera Valtere-Gribača un Žermēna Heine-Vāgnere, Venta Vecumniece un Gunārs Placēns.

Šogad Teātra Zelta fondā uzņēma vēl divus skatuves māksliniekus – Valmieras drāmas teātra aktrisi Rutu Birgeri un Latvijas Nacionālā teātra aktrisi Māru Zemdegu. "Latvijas Teātra Zelta fonds – tie ir cilvēki, kas spodrinājuši mūsu teātra attīstību, piešķīruši spilgtus akcentus, ielikuši tajā savu sirdi un kļuvuši par mūsu kultūras lepnumu," akcentē mecenāte Ināra Tetereva.

Savukārt šā gada "Spēlmaņu nakts" "Balvas par mūža ieguldījumu" saņēma aktieris un režisors Laimonis Siliņš un Valmieras drāmas teātra aktrise Ligita Dēvica.

Ligita Dēvica dzimusi 1940. gada 20. decembrī Liepājā. Tomēr viņas pirmā un vienīgā darba vieta ir Valmieras drāmas teātris, uz kuru viņa atnāca 1963. gadā kā pavisam jauna un nepieredzējusi aktrise. Par savu piepildīto un spožo aktrises mūžu, kas nesis atzinību Valmieras drāmas teātrim visas Latvijas mērogā, Ligita Dēvica ir nopelnījusi valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni.

Piecdesmit darba gados Dēvica ir spēlējusi nozīmīgas lomas klasiskajā dramaturģijā, kā lēdija Milforde (F. Šillera "Mīla un viltus", 1967), Ģertrūde (V. Šekspīra "Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi", 1972),  Maša (A. Čehova "Trīs māsas", 1974), Raņevska (A. Čehova "Ķiršu dārzs", 1986). Viņas kontā ir dziļi latviskas varones, kuru galvenā īpašība ir  nesalaužamais spēks, kas reizēm kļūst arī par vājumu – Maija (Raiņa "Mīla stiprāka par nāvi", 1983), Orta (Raiņa "Pūt, vējiņi", 1985) un Roplainiete (R. Blaumaņa "Pazudušais dēls", 1990).

Nozīmīga vieta viņas daiļradē ir 20. gadsimta pretrunīgās, daudzšķautņainās sievietes būtības atsegšanai, bet īpaši dziļi atklāta ir sadistiskās un nelaimīgās medmāsas Rečidas personība D. Vosermana "Kur dzeguze ligzdu vij" (1984). Pārejot jaunā lomu kategorijā, spoži nospēlētas divas nobriedušas, dzīvesgudras un par savas dzimtas likteni atbildīgas sievietes – Niskavuori saimniece H. Vuolijoki "Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes" (2006) un Nārbuļu saimniece Katrīna Latvijas televīzijas daudzsēriju filmā "Likteņa līdumnieki" (2003 – 2006).

"Ligita ir ļoti spēcīga aktrise. Es viņu vienmēr turu kā piemēru tam, cik ļoti daudz var izdarīt, ja tu esi godīgs pret sevi un citiem. Tas neļauj uz skatuves atslābt, un tas man ļoti palīdzēja, kad mēģinājām "Niskavori ligzdu" - man bija jāielec desmit dienas pirms pirmizrādes galvenajā vīriešu lomā. Viņa bija mana māte - nedomāju, ka man jebkas būtu izdevies, ja nebūtu viņas, ar savu godīgumu, stingrību, atklātību un mīļumu. Kopš šī iestudējuma es viņu vienmēr teātrī uzrunāju - "mammīt", un ceru, ka tas viņu silda tikpat ļoti, kā mani," atklāj aktieris Māris Liepa.

"Interesanti, ka Ligita Dēvica jeb Gita, būdama izteikti skaista sieviete un savus gadus nesdama staltāk par daudzām citām, kaut kādā ziņā ir "vīrišķīga" – ne viņai piemīt sievišķīgā vēlme tērzēt lieku, ne sievišķīgi ļauties emocijām, kad darbā kas nesanāk, ne viņai dzīve devusi iespēju būt sievišķīgi vājai un sadzīves rūpes uzvelt citu pleciem. Viņa ir stipra, lepna, neatkarīga, gudra un brīva. Varbūt "vainīgi" virsnieka meitas gēni, bet viņai pietiek drosmes no Liepājas 23 gadu vecumā doties uz Valmieras teātri, pietiek azarta būt Krodera mūzai," norādīja Ieva Struka.

Otrs "Balvas par mūža ieguldījumu" saņēmējs Laimonis Siliņš 1966. gadā izveidojis un līdz mūsdienām uzturējis dzīvu Amerikas latviešu diasporas teātri, kā arī spēlējis nozīmīgu lomu kultūras un personīgo sakaru veicināšanā starp trimdas un Latvijas latviešiem.

2006. gada 10. augustā Siliņš atzīmēja savu 80. dzimšanas dienu, bet Sanfrancisko mazā teātra trīsdesmit gadu pastāvēšanas jubileju tā aktieru trupa ar Augusta Strindberga lugas "Tēvs" iestudējumu nosvinēja uz Latvijas Nacionālā teātra dēļiem.

Uzkāpt uz Nacionālā teātra skatuves viņš sapņoja no jaunības dienām un pirmoreiz sapni viņš piepildīja 1978. gadā, uz Rīgu atvedot Harija Gulbja lugas "Kamīnā klusi dzied vējš" iestudējumu. Tās divas izrādes gan varēja noskatīties tikai atlasīts skatītāju loks, bet pēc tam Siliņš ar savu dzīvesbiedri Brigitu rada iespēju ik pa pāris gadiem kādam no Latvijas teātriem, viesoties ASV latviešu centros.

Laimoņa un Brigitas Siliņu nopelni latvietības kopšanā un trimdas teātra dzīvo tradīciju uzturēšanā un attīstībā, kā arī okupācijas gados tik irreālajā kultūras sakaru veicināšanā un vēl joprojām pašaizliedzīgā atdevē ir novērtēta ar augstāko Latvijas Valsts atzinību – Triju Zvaigžņu Ordeņiem.

"Brigitas un Laimoņa Siliņu gaitas un spēli glabā arī labākais un lielākais kultūras arhīvs LTV. It īpaši tas bagātinājās 90.gadu sākumā tieši ar mums padomju gados slēptajām teātra personībām, kas raidījumā "Spēlmaņu cilts" varēja tikt parādītas. Tā vienā no šī cikla raidījumiem kopā ar Laimoni un Brigitu izstaigājām viņu bērnības vietas Rīgā. Viņi gribēja būt arī Brāļu kapos... Šo viņu lūgumu lieki ir komentēt, jo tas pasaka visu..." tā LTV žurnāliste Mārīte Balode.

"Varonība – manuprāt būtiskākais apzīmējums Laimoņa Siliņa darbībai visa viņa mūža garumā. Radīt latviešu teātri apstākļos, kas nestimulē, neatbalsta, bez materiālās bāzes, īpaši sākuma periodā, visus šos gadus nezaudējot profesionalitāti! Tas ir kā tuksnesī likt tecēt upēm, vai nolīst līdumu un likt tur zaļot mežam. To spēj tikai talantīgs, stiprs un gudrs cilvēks," norāda Māra Zemdega.

"Laimonis Siliņš – aktieris un režisors, kuram visu radošo mūžu ir pietrūcis paša galvenā – savas dzimtenes Latvijas teātra skatuves. Un šodien, sveicot Laimoni ar dižo balvu, mēs, viņa seni draugi no sirds priecājamies, ka Latvijas, Dailes teātra skatuve ir tā vieta, kur viņš tiks sumināts. Vīrs, kurš nesavtīgi kalpojis savai tautai un teātrim," uzsver Daina un Uldis Dumpji.

Tāpat Latvijas Profesionālo aktieru apvienības priekšsēdētājs Janus Johansons sveica nominantus kategorijās "Gada aktrise", "Gada aktieris", "Gada aktrise otrā plāna lomā" un "Gada aktieris otrā plāna lomā", savukārt "Spēlmaņu nakts" informatīvais atbalstītājs portāls "Delfi" pasniedza savu īpašo simpātiju balvu režisoram Vladislavam Nastavševam.

"Portālam "Delfi" ir milzīgs gods pēc dažu gadu pārtraukuma atgriezties "Spēlmaņu nakts" drauga statusā. Pēdējos gados viens no lielākajiem notikumiem ir Vlada Nastavševa parādīšanās uz Latvijas skatuvēm - tā sapurina latviešu teātra vidi vārda vislabākajā nozīmē. Izmantojot iespēju piešķirt mūsu speciālbalvu, bez ilgākām šaubām nolēmām, ka Vlads ir pelnījis tikt pie balvas - reklāmas apjoma 1000 latu apmērā portālā "Delfi" jebkuram no saviem jaunajiem iestudējumiem pēc paša izvēles," pavēstīja "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš.

Jau ziņots, ka šogad balsot par savu aizvadītās sezonas mīļāko izrādi, aktrisi un aktieri iespējams ne vien teātros un portālā "spelmanunakts.lv", bet arī portālos "Delfi" un "lsm.lv". Balsot var līdz 21. novembrim, un līdz šim internetā nobalsojuši jau aptuveni 4000 cilvēki.

Balsošanai noslēdzoties, katrā teātrī tiks izlozētas 44 biļetes uz Latvijas teātru izrādēm, savukārt tiem, kas balsojuši internetā, būs iespēja laimēt trīs ielūgumus divām personām uz "Spēlmaņu nakts" balvu pasniegšanas ceremoniju.

Laikā no 16. – 23. novembrim norisināsies "Spēlmaņu nakts 2012/2013" nominēto izrāžu skate, kuru apmeklēt aicināti ārzemju teātra kritiķi. Skatei noslēdzoties 23. novembra rītā  Dailes teātrī notiks kritiķu konference, kurā tiks analizētas skates laikā redzētās izrādes.

Tags

Gunārs Placēns Likteņa līdumnieki Spēlmaņu nakts Uldis Dumpis Vera Singajevska
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form