Ar vidējo gaisa temperatūru +1,4 grādi, kas ir 6,2 grādus augstāk par normu, tā bija trešā siltākā februāra vidus dekāde Latvijā. Siltāk bijis vien 1925.gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija +3,2 grādi un 1995.gadā, kad tā bija +2 grādi.
Šogad visas 10 dienas diennakts vidējā gaisa temperatūra bija stabili 5-7 grādus virs ilggadīgās normas. Dienā gaisa temperatūra bija virs nulles, 16. februārī Kurzemē daudzviet sasniedzot +6...+7 grādus.
Ilggadīgie novērojumi liecina, ka februāra vidusdaļā diennakts maksimālā gaisa temperatūra ir bijusi +4...+10 grādu robežās. Tāpēc šogad februāra 2.dekādē jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi bija tikai divreiz: 16. februārī Pāvilostā (+6,6 grādi) un 18. februārī Zīlānos (+4,4 grādi).
Diennakts minimālā gaisa temperatūra svārstījās ap nulli, atsevišķās vietās noslīdot līdz -2...-3 grādiem. Kopumā dekādes vidējā minimālā gaisa temperatūra pārsniedza normu par 8 grādiem.
Dekādes nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 193% no normas ar teritoriālajām svārstībām no tuva normai Kurzemes dienvidrietumos līdz 260-280% Latgalē. Dekādes laikā dažāda veida nokrišņi – gan lietus, gan slapjš sniegs, gan sniegs – bija katru dienu, visvairāk - 19. un 20.februārī.
Saldū un Dobelē 19. februārī izkritušais nokrišņu daudzums pārsniedza visas dekādes nokrišņu normu, bet Salacgrīvā 20. februārī bija līdzvērtīgs tai.
Siltā un lietainā laika iespaidā Kurzemes un Centrāllatvijas lielākā daļa bija bez sniega segas. Mazliet vairāk sniega bija Austrumlatvijas augstākajās vietās, vislielāko biezumu atsevišķās dienās sasniedzot Alūksnē: 6-7 centimetrus. Alūksne ir arī vienīgā vieta Latvijā, kur šoziem ir izveidojusies un turpina saglabāties noturīga sniega sega. Citviet sniega sega ir epizodiska, biezumā nepārsniedzot 5 centimetrus.
Vēja ātrums kopumā dekādē bija zemāks par normu, brāzmās līdz 15-17 metriem sekundē pastiprinoties vienīgi 15.-17.februārī Baltijas jūras piekrastē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
