LVĢMC šopavasar lielus plūdus neprognozē
Foto: LETA

Šogad pavasara palu periodā lieli plūdi nav gaidāmi, jo ledus sastrēgumi upēs lielākoties jau izskalojušies, zem ledus šogad nebija daudz vižņu un vairākos valsts reģionos jau novēroti palu maksimālie līmeņi, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kurzemes un Zemgales upju baseinos ūdens līmeņu režīms pavasara periodā būs atkarīgs no nokrišņu daudzuma martā un aprīlī. Vidzemē un Latgalē palu process ir aizsācies, bet intensīvākā tā fāze gaidāma marta vidū. Šogad palu periodam prognozētie maksimālie ūdens līmeņi ir salīdzinoši zemi, norādīts paziņojumā.

LVĢMC novērojumi liecina, ka šajā ziemā kopumā upju ledus biezums bija ļoti nevienmērīgs. Lai gan vidējais ledus biezums janvārī un februārī bija tuvs ilggadēji vidējām rādītājam, tomēr ledus biezums bija krasi atšķirīgs pat starp nelieliem upes posmiem. Zem ledus šoziem kopumā nebija daudz vižņu. Visvairāk vižņu bija Lielupē, kur vēl februāra beigās pie Kalnciema bija septiņus centimetrus biezs vižņu slānis zem ledus. Daugavā šoziem vižņi izskalojās jau atkušņu periodos.

Tāpat nozīmīgi, ka šogad meteoroloģiskais pavasaris iestājās jau februāra vidū. Visintensīvāk tas notika Latvijas rietumu un centrālajā daļā. Kurzemē siltā laika un nokrišņu rezultātā strauji kusa sniega sega, ledus upēs zaudēja savu izturību. Upes atbrīvojās no ledus un tika sasniegti arī pavasara palu perioda maksimālie ūdens līmeņi. Latvijas dienvidrietumu daļas upēs maksimālie ūdens līmeņi tika sasniegti jau februāra otrajā dekādē.

Arī valsts centrālās daļas upēs, tai skaitā Lielupē, norisinājās ledus sairšanas procesi. Mūsā pie Bauskas, kā arī Lielupē pie Mežotnes un Staļģenes notika ledus iešana. Ledus iešanas un sablīvējumu rezultātā strauji cēlās ūdens līmenis un applūda upju palienes un zemākās vietas. Taču, sakarā ar to, ka Lielupes baseinā sniega sega jau ir nokususi, ūdens līmeņa kāpumu, lai iesāktos ledus iešana, varētu izraisīt tikai nokrišņi. Pretējā gadījumā iespējamas tikai lokālas ledus sakustēšanās un, turpinoties atkusnim, ledus visdrīzāk kusīs uz vietas, prognozē LVĢMC eksperti.

Arī Vidzemē un Latgalē, kur pavasarīgie laikapstākļi nebija tik stabili, vairākās upēs norisinājās ledus iešana un upju attīrīšanās no ledus. Lielākajā daļā Daugavas ledus sega saglabājas, bet daudzviet tā ir ar lāsmeņiem, piekrastes vaļumjoslām un atsevišķos posmos ledus jau ir notikusi lokāla ledus iešana. Arī Gaujas posmā augštece-Valmiera saglabājās ledus sega, savukārt vidustecē un lejtecē upe pārsvarā ir brīva no ledus.

Aiviekstē un Pededzē saglabājās ledus sega ar lāsmeņiem un piekrastes vaļumjoslām. Ogrē atsevišķos posmos vēl ir ledus sega, bet dažviet - bez ledus. Arī vairākas Daugavas baseina upes - Dubna, Laucesa, Oša, Rēzekne, Lielā Jugla, Mazā Jugla - ir brīvas no ledus. Arī Vidzemes mazās upes LVĢMC novērojumu staciju posmos pārsvarā ir brīvas no ledus.

Palu prognozes sagatavošanā izmantota aktuālā meteoroloģiskā prognoze, kurā prognozēta pakāpeniska pavasara iestāšanās, kad atkusnis mīsies ar salu, ļaujot pavasara palu procesam norisināties pakāpeniski. LVĢMC atgādina, ka šīs vidējā termiņa prognozes tiks precizētas ar īstermiņa prognozēm.

Tags

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form