Dekādes pirmajā pusē gaisa temperatūra bija tuva normai - dienā gaiss sasila pārsvarā līdz +14 un +18 grādiem, bet naktīs daudzviet temperatūra noslīdēja zem nulles, vietām sasniedzot no -3 līdz -4 grādiem, naktī uz 3. maiju Ainažos – pat - 4,6 grādus.
Perioda otrajā pusē Latvijā ienāca šogad pirmais īsti vasarīgais siltums, un savu kulmināciju tas sasniedza 9. maijā. Ar diennakts vidējo gaisa temperatūru +18,8 grādi, kas ir deviņus grādus virs normas, 9. maijs bija viena no siltākajām 9. maija dienām Latvijas novērojumu vēsturē. Sinoptiķi norāda, ka diennakts vidējā gaisa temperatūra vēl nedaudz augstāka ir bijusi tālajā 1934. gada 9. maijā. Toties šī gada 9. maijā jaunus rekordus visā Latvijā, izņemot pašu Baltijas jūras piekrasti, sasniedza diennakts maksimālā gaisa temperatūra: tā bija no +20 grādiem Kolkā līdz +30 grādiem Jelgavā. +30 grādi Latvijā tika novēroti pirmoreiz ne tikai 9. maijā, bet visā maija pirmajā dekādē.
Laika periods no 1. līdz 7. maijam Latvijā pagāja bez nokrišņiem. Siltums dekādes nogalē atnāca ar gubu-lietus mākoņiem un lietu galvenokārt Kurzemē un Latvijas vidusdaļā. Salacgrīvā 9. maijā diennakts nokrišņu daudzums bija 164% no dekādes normas. Turpretī daudzviet Austrumlatvijas iekšzemes rajonos arī dekādes nogale pagāja bez nokrišņiem. Tādējādi kopumā nokrišņu daudzums Latvijā šai dekādē bija mazs – tikai 19% no normas. Dekādes nogalē piedzīvots pirmais šopavasar pērkona negaiss – 9. maijā Kurzemē un Latvijas centrālajos rajonos, 10. maijā – arī Austrumlatvijā.
Vējš brāzmās vislielāko ātrumu – 18 metrus sekundē - sasniedza 5. maijā Vidzemē un 9. maijā Rīgas līča dienvidu daļā – Daugavgrīvā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
