Foto: DELFI
Rūta Reinika (attēlā), kuru Latvijā ierasts dēvēt par dziedātāju, pati kādā intervijā atzinusi, ka sevi par tādu vis neuzskata – viņai piemītot pietiekami daudz paškritikas, lai apzinātos, ka šādi viņu dēvēt nevar.

"Esmu paškritiska un reāliste. Ja kāds cilvēks sevi pasludina par dziedātāju, es tūliņ iedomājos Aishu vai Lindu Leen - viņas tiešām ir šā vārda cienīgas. Neesmu pat ne tuvu viņu līmenim. Esmu koriste, fona vokāliste, balsi varu noturēt - tas arī viss. Man nav solobalss, tāpēc ļoti nepatīk, ja tieku dēvēta par dziedātāju," intervijā žurnālam Santa atzinusi Rūta.

Daudz tuvāks par kāpšanu uz skatuves viņai ir aizkulišu darbs - uzstāšanos organizēšana, menedžments, ar ko jaunā sieviete tagad nodarbojas, organizējot sava mīļotā vīrieša, norvēģu dīdžeja Eisteina Juhana Eides, profesionālo darbību.

"Godīgi sakot, nekad neesmu jutusi īstu vēlmi kāpt uz skatuves, neesmu no sirds jutusi vēlmi stāvēs publikas priekšā kā zvaigzne. Aizkulišu darbs manī rada daudz vairāk prieka. Dziedāšana man vienmēr bijusi tikai hobijs, un pārsvarā tāpēc, ka ilgus gadus dzīvoju kopā ar brāli. Laurim bija ērti, ka allaž esmu viņam pa rokai," stāsta Rūta.

"Mūsu attiecības ar Lauri lielā mērā ir idealizētas un glorificētas. Mēs neesam tik saskanīgi un nedalāmi, tas jau nebūtu normāli. Mums ir ļoti labas attiecības, bet kā cilvēki mēs patiesībā esam dažādi," attiecības raksturo Reinika, kura nekad nav jutusi skaudību par brāļa panākumiem.

"Man nekad nav bijusi greizsirdība uz Laura panākumiem. Reizēm presē esmu jutusi pavīdam šo domu, ka it kā dzīvoju brāļa ēnā. Tie ir murgi. Laura sapnis nekad nav bijis mans dzīves sapnis. Man nav vēlmes būt popzvaigznei, es to pat neprastu izbaudīt," atklāta bijusi Reinika.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!