"Mana izstāde ir sava veida atvērto durvju dienas improvizācija. Ekspozīcijā pie vienas sienas esmu sakārtojusi agrāko un pēdējo gadu darbus. Zīmējumi, studijas, skices un akvareļi atklāj manu domāšanas veidu, intereses un ietekmes.
Es strādāju sev par prieku un gleznoju to, ko labi pazīstu. Man patīk pētīt cilvēku sejas un jūsmot par cilvēka unikalitāti. Līdzīgi ir ar puķēm un sadzīves lietām. Stingra kompozīcija, ritms, līnija un krāsa, tonalitāte ir mani izteiksmes līdzekļi. Un ļoti svarīgs man ir darba nosaukums.
Laiks ir bijis man labvēlīgs. Esmu varējusi uzgleznot savus bērnus un mazbērnus. Darbu skatei pievienoju dažus 20. gadsimta beigu gados apgleznotos šķīvjus. Arī uz tiem attēlotie cilvēki un situācijas ir manas ģimenes hronika.
Visjaunākie mani darbi ir ilustrācijas H. Dorbes dzejai "Skaitļu rotaļa", ko nupat laidusi klajā izdevniecība "Liels un mazs" sērijā "Bikibuks"," par savas izstādes ekspozīciju stāsta pati Aija Jurjāne.
Izstāde, ko māksliniece ar sev raksturīgo ironiju nodēvē par "atvērto durvju dienu", tapusi, atzīmējot viņas 70. dzimšanas dienu.
Aktīvas mākslinieka gaitas uzsākot pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā, Aija Jurjāne kļuva par spilgtu individualitāti latviešu glezniecībā. Kā pedagogs 44 gadus nostrādājot "Rozentālskolā", viņa ir iedvesmojusi vairākas mākslinieku paaudzes. Ironija, tiešums un humors caurvij ne tikai Aijas Jurjānes daiļradi, bet raksturo arī viņu kā personību, un noteikti ir palīdzējis kļūt par autoritāti saviem audzēkņiem, norāda galerijas "Istaba" pārstāvji.
Aija Jurjāne ir autore grāmatām "Gleznošana" un "Kompozīcija", ko sērijā "Klasiskās mākslas izglītības modelis" 2001. un 2005. gadā izdevis "Neputns". Grāmatas dokumentē Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas skatīšanās veidu pasaulē un ir "noderīgs ceļvedis" gan gleznot gribētājiem, gan mākslas pedagogiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
