Kongo Demokrātiskajā Republikā zinātnieki atklājuši ļoti retu dzīvnieku – Tora varoņcirsli (Scutisorex Thori), kurš nosaukts par godu skandināvu mitoloģijas dievam Toram.

Pateicoties savam superizturīgajam mugurkaulam, tas tiek uzskatīts par vienu no dīvainākajām radībām, kāda viena dzīvo uz mūsu Zemes.

Kā vēsta resurss Biology Letters, šis ir tikai otrais zināmais dzīvnieks ar tik unikālu mugurkaulu - pirmais (Ugandas cirslis bruņnesis) Kongo tika atklāts 1910. gadā, un jau toreiz tas pārsteidza zinātniekus.

Iemesls bija tas pats - tik neparasta mugurkaula uzbūve, kāda nebija novērota ne pie vienas zināmas zīdītāju sugas.

Vairumam zīdītāju, ieskaitot cilvēkus, pie mugurkaula pamatnes ir pieci skriemeļi ar dažiem kaula atzariem no katra skriemeļa. Tomēr šim zemescirslim ir 10 līdz 11 mugurkaula skriemeļu, kas viņam sniedz bezprecedenta priekšrocības dzīvnieku pasaulē.

"Abi minētie zemesciršļi ir tik spēcīgi, ka viņiem nekaitē pat tas, ja cilvēks uz viņa muguras nostāv piecas minūtes," komentējis Čikāgas Lauka muzeja zoologs Viljams Stenlijs, atsaucoties uz XX gadsimta sākuma liecībām, ka zinātnieki patiešām tā darījuši.

Tiesa, Stenlijs atzīst, ka līdz galam par to nav pārliecināts, jo pats ar mazo, bet stipro cirsli neesot uzdrīkstējies tā eksperimentēt.

Taču reputācija šiem ciršļiem ir nevainojama - vietējās mangbetu cilts vīrieši viņa kaulus nēsā ap kaklu kā talismanu, jo tādā veidā bruņnesis viņus aizsargājot no šķēpa un pat lodes.

Zinātnieki izvirzījuši hipotēzi, ka Scutisorex Thori ir pārejas posms ciršļu evolūcijas vēsturē, un šo ciršļu mugurkauls attīstījies ļoti ilgā laikā periodā, nevis salīdzinoši ātri, kā līdz šim uzskatīja daudzi zooloģijas eksperti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!