Foto: Vida Press

Labi zināms, ka dzīvnieku pasaulē pastāv albīnisms – ādas pigmentācija, kad zvēriņš izskatās pilnīgi balts. Taču ir arī pretējs fenomens, ko sauc par melānismu, un tas dabā sastopams ievērojami retāk.

Melānisms (no sengrieķu vārda μελανός - melns) ir iedzimts fenotips, kad ādā un/vai tās piedēkļos notiek pārmērīga melnā pigmenta melanīna attīstība.

Lai gan melānisms ir iedzimta parādība, reizēm to var "pārķert" dabiskā atlase, ja tumšās formas ir dzīvotspējīgākas par baltajām.

Un patiešām daudzi dzīvnieki labāk pielāgojas, būdami tumšādaini, jo melnā krāsa mazāk piesaista plēsēju uzmanību. Un otrādi - piemēram, melnajām panterām tā ir priekšrocība nakts medību laikā.

Melānisms dabā visbiežāk novērojams vāverēm, čūskām, dažādiem kaķu un suņu dzimtas pārstāvjiem, bet gadās arī pilnīgi melnas jūrascūciņas, pūces, truši, tauriņi u.c.

Savukārt par pseidomelānismu jeb abundismu sauca tādu pigmentācijas veidu, ko raksturo tumši plankumi vai svītras, kas klāj lielu daļu dzīvnieka ķermeņa un šķiet kā melānisma iezīmes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!