Nu jau trīs gadus vecie suņi Sabi un Singo, kuru krusttēvs ir Oļegs Znaroks, savulaik, būdami vēl pavisam mazi, tika atrasti izmesti mežā. Oļegs un viņa sieva Ilona bija pārliecināti, ka abi kucēni spēs iejusties jebkurā ģimenē. Svarīgākais, lai viņus tur mīlētu.
Pirmais no patversmes mājās devās mazais Singo, bet pēc neilga laika savus saimniekus atrada arī Sabi. Tieši pie viņas šoreiz slavenais hokeja treneris devās ciemos.
Skatoties pirms trīs gadiem tapušo ierakstu, Sabi saimnieki Daņila un viņa vecmamma Varvara nespēj vien nopriecāties, cik ļoti viņiem ir paveicies, ka kucēns, kas jau mazotnē ir piedzīvojis milzīgu pārestību, tagad izaudzis par tik brīnišķīgu suni.
Ierodoties ciemos, Oļegs Znaroks suņu meiteni uzlielīja kā lielu skaistuli un neslēpa prieku par atkalredzēšanos. Bija atvedis arī kucītei dāvanu – graužamu un pīkstošu mantiņu.
Oļegs atzina, ka arī pats ļoti gribētu suni, taču saspringtā darba grafika dēļ šī vēlme tiek atlikta uz vēlāku laiku. Viņš prognozēja, ka suns viņu mājās varētu parādīties pēc gadiem desmit, kad viņš beigs visu ar hokeju. Savukārt sieva iebilda, ka tik ilgi četrkājaino draugu gaidīt negribētos.
Kamēr par suņa ienākšanu Znaroku ģimenē vēl tiek lauzti šķēpi, tajā par pilntiesīgu ģimenes locekli tiek uzskatīta sešus gadus vecā kaķenīte Kriska. Viņu Ilona un Oļegs pirms vairākiem gadiem atrada uz ielas.
Bet, kādēļ suņu meitenes Sabi saimnieks Daņila izvēlējās tieši viņu?
"Tur bija mazi kucēni. Tikko pienācu pie krātiņa, viens no viņiem arī pieskrēja uzreiz. Sāka lēkāt, skatīties, bet Sabi gulēja stūrī un neizdvesa ne skaņu. Pat īsti nekustējās, tikai gulēja tāda noskumusi, it kā būtu iebiedēta. Tajā mirklī man vienkārši galvā notika kaut kāds klikšķis. Es teicu, ka gribu viņu. Pat izmēģinājuma pastaigā negāju. Teicu, ka gribu viņu un viss," pastāstīja Daniels Kapranovs.
Arī Oļegs piekrīt, ka tā saucamajam klikšķim ir liela nozīme. Savulaik arī pie sievas viņš esot ticis tieši klikšķa iespaidā. "Kāds tur klikšķis! Tas jau bija īsts bum!" smejot teica Oļegs.
Sabi izdevās vienmēr nopietno hokeja treneri piedabūt arī uz kārtīgu izsmiešanos. Iemesls tam bija gaužām vienkāršs. Viņš nekādi nespēja noticēt, ka Sabi viņa dēļ sapucēta un iepriekšējā vakarā pat bijusi vannā. "Bet kāpēc bantīti nepiesējāt?" sirsnīgi jokoja treneris.
Sabi šajā dienā pārbaudīja Znaroka trenera prasmes – te klausīja, te visu gribēja darīt pēc sava prāta. Jautāts, kas viņu spēj sadusmot, kad strādā ar hokejistiem, Oļegs atbildēja: "Mani spēj sadusmot, ja cilvēks spēlei neatdod sevi visu. Pilnībā hokejam. Pilnībā neatdod sevi vis.. Kļūdas mēdz būt. Visi kļūdās. Tikai mirušie nekļūdās. Galvenais ir pašatdeve, lai vīri nāk un spēlē no sirds. Tad var daudz ko piedot."
Sabi gan visu dara ar maksimālu atdevi – priecājas par katru brīdi un mīl savus saimniekus no visas sirds.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
