Foto: RIA Novosti/Scanpix
Šogad Latvijas Dabas muzejs kopā ar ekspertiem par gada dzīvnieku Latvijā atzinis mežacūku. Cik daudz tad mēs zinām par rukšķiem, kas dzīvo savrup, bet dažreiz mēdz apciemot arī lielpilsētu?

Kā vēsta Dabas muzeja pārstāvji, pirmo reizi gada dzīvnieka nominācijas vēsturē tās ieguvējs nav aizsargājamo sugu sarakstos. Tomēr tā atpazīstamība sabiedrībā pēdējo gadu laikā ir ievērojami augusi sakarā ar Āfrikas cūku mēra izplatīšanos Latvijā. Nepamanītas noteikti nepalika arī pāris mežacūku vizītes Rīgā.

Mežacūka (Sus scrofa) ir ļoti sena suga, kas pasaulē parādījusies jau pirms 60 miljoniem gadu. Savvaļas mežacūka ir mājas cūkas priekštece.

Mežacūka ir spēcīgs, izturīgs un agresīvs dzīvnieks, kas apveltīts ar ļoti jūtīgu ožu un dzirdi, bet tai pašā laikā ar sliktu redzi.

Mežacūkas ķermenis ir masīvs, muskuļains. Latvijā mežacūku tēviņi sver apmēram 250, bet mātītes – 150 kilogramus. Kājas īsas, galva un purns gari. Apmatojums cūķiem ir no tumšbrūna līdz pat melnam.

Foto: Aculiecinieka foto

Ziemā tas ir garāks, jo veidojas brūngana pavilna. Galva liela ar spēcīgi attīstītiem trīsšķautņainiem ilkņiem, kas aug visu dzīvi. Augšējie ilkņi izliecas uz augšu, bet apakšējie var sasniegt pat 30 centimetru garumu. Ilkņi ir ļoti asi, tas ir galvenais dzīvnieku galvenais cīņas ierocis, tie attīstās vidēji septiņu gadu vecumā. Mežacūkām dzīves ilgums ir 10 līdz 12 gadi.

Vislabāk tām patīk uzturēties lapu un jaukto koku mežos, kas ir tuvu ūdenstilpnēm, krūmājiem un lauksaimniecības zemēs.

Meža cūku uzbrukumi cilvēkiem parasti nav dzīvībai bīstami, bet var radīt nopietnas traumas.

Šie dzīvnieki ir visēdāji, bet gandrīz viss uzturs sastāv no augļiem, sēklām un saknēm. Ēd arī augsnes faunu, galvenokārt sliekas un kukaiņu kāpurus, kūniņas un gliemjus. Mežacūkām garšo arī ozolzīles un rieksti. Pavasarī un vasarā pārtiek arī no sīkiem mugurkaulniekiem, rāpuļu un putnu olām, grauzējiem un citu zīdītāju mazuļiem. Ziemā, ja atrod, ēd arī ievainotus dzīvniekus. No lauksaimniecības kultūrām labprāt ēd sakņaugus, it īpaši kartupeļus, pākšaugus, kukurūzas un vasarāju graudus.

Foto: F64

Meža cūkas ir vienīgie pārnadži, kas rok alas. Mežacūka ir spēcīgs, izturīgs un agresīvs dzīvnieks, kas apveltīts ar ļoti jutīgu ožu un dzirdi, bet tai pašā laikā ar sliktu redzi.

Ja tiek pārsteigta vai apdraudēta, meža cūka enerģiski aizstāvas – it sevišķi māte ar mazuļiem. Meža cūku uzbrukumi cilvēkiem parasti nav dzīvībai bīstami, bet var radīt nopietnas traumas.

Arī Rīgas Zooloģiskajā dārzā mīt divas brangas mežacūkas Jolka un Pēcis. Pāris ilkņainās cūkas dzīvo zoodārza filiālē Cīruļos, viņas apskatīt iespējams ikvienam.

Raksts tapis izmantojot Raksti.daba.lv, Rigazoo.lv, Latvijasdaba.lv informāciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!