Viens devies uz mājām ārpus Latvijas, cits – izvēlēts kaķīša vietā, bet par daudziem citiem patversmju dalībnieki joprojām saņem priecīgas ziņas. Tāds ir Mārupē izglābto Jorkšīras terjeru veiksmes stāsts – visi četrkājainie draugi atraduši mīlošus saimniekus.

Viens no pagājušā gada satraucošākajiem notikumiem, kuriem sekoja līdzi arī portāls MansDraugs.lv, bija Mārupes Jorkšīras terjeri, kuri savairojušies un dzīvojuši neapskaužamos apstākļos. Pārtikas un veterinārais dienests 41 Jorkšīras terjeru konfiscēja no kādas privātmājas Mārupē un nogādāja dzīvnieku patversmē "Mežavairogi". Daži no mīluļiem diemžēl neizdzīvoja, turklāt veselības problēmu dēļ mīluļus nācās iemidzināt. Taču izdzīvojušie suņi, lai arī ar veselības un uzvedības problēmām, nogādāti trīs patversmēs. Kā viņiem tajās veicās un, vai visi Mārupē izglābtie Jorkšīras terjeri atraduši jaunas mājas?

Mājas atraduši visi

Kā stāsta dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" vadītāja Danuta Priede, visi septiņi patversmē palikušie suņi uz jaunajām mājām devušies uzreiz pēc tam, kad patversme tos bija tiesīga nodot jaunajiem saimniekiem. Tas noticis jau decembra vidū. Līdz tam, aptuveni divus mēnešus, mazie terjeri uzturējušies patversmē.

Savukārt dzīvnieku patversmes "Labās mājas" administratore Lolita Roze stāsta, ka kāds no Mārupes suņiem adoptēts vēl janvāra vidū, taču nu mājas atraduši visi 15 Jorkšīras terjeri.

Mēs neuzspiežam, bet cilvēki tāpat atsūta kādu fotogrāfiju vai e-pasta vēstuli, lai pastāstītu, kā sunim iet.
Danuta Priede, dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" vadītāja
Arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskā institūta mazo dzīvnieku patversmes administratore Unda Ģēgere skaidro, ka adoptēti visi desmit patversmē nonākušie Jorkšīras terjeri. Līdz tam patversmē, līdzīgi kā pārējās divās, viņi bijuši aptuveni divus mēnešus, bet adoptēti tika pusotra mēneša laikā, un pēdējie mīluļi jaunās mājās nonāca janvāra beigās. Ģēģere stāsta: "Bija labi, ka viņi pie mums uzkavējās, jo te viņi dzīvoja atsevišķi viens no otra, nevis barā. Katram raksturiņš ir citādāks."

Ar potenciālajiem saimniekiem kontakts uzturēts vēl pirms mīluļu adoptēšanas, jo viņi braukuši uz patversmi un iepazinušies ar Jorkšīras terjeriem. Arī patversme rūpīgi izvēlējusies tos cilvēkus, kuriem četrkājainos draugus uzticēt. Turklāt patversmes darbinieki arī skaidrojuši par veselības problēmām, kādas Jorkšīras terjeriem bijušas līdz tam un kādas suņus var sagaidīt nākotnē. "Katram sunim līdzi devām veselības karti ar visām analīzēm un izmeklējumiem," stāsta Priede. Tāpat cilvēki izrādījuši apņemšanos rūpēties par suņukiem, pat ja dzīvnieciņu veselības problēmas būs jāārstē ilgstoši, kā tas ir ausu ērces gadījumā, ar kuru slimoja izglābtie terjeri.

Universitātes paspārnē esošās patversmes darbinieki arī rūpīgi izvērtēja, kādu saimnieku rokās nodot mazos suņus, bet Ģēģere stāsta, ka daudzi bijuši atsaucīgi vēl pirms dzīvnieka adopcijas. Cilvēki nākuši uz patversmi, palīdzējuši apkopt, mazgāt dzīvnieciņus.

Zina, kā suņiem veicas jaunajās mājās

Vai patversmju darbinieki ir informēti par to, kā suņiem veicas tagad? Patversmes "Mežavairogi" vadītāja stāsta: "Mēs neuzspiežam, bet cilvēki tāpat atsūta kādu fotogrāfiju vai e-pasta vēstuli, lai pastāstītu, kā sunim iet. Sekojam līdzi arī Facebook."

Raksturojot saimniekus, kuru mājās nu dzīvo kāds no Mārupē izglābtajiem Jorkšīras terjeriem, vadītāja Priede stāsta, ka pārsvarā tie ir cilvēki, kuriem vai nu mājās jau ir šīs šķirnes pārstāvis, vai arī kādreiz ir bijis. Tāpēc patversmes darbinieki ir pārliecināti, ka cilvēki zina, kā suņi jākopj.

Bija labi, ka viņi pie mums uzkavējās, jo te viņi dzīvoja atsevišķi viens no otra, nevis barā.
Unda Ģēģere, mazo dzīvnieku patversmes administratore
Arī administratore Roze apstiprina, ka patversme saņem stāstus par Jorkšīras terjeru iedzīvošanos jaunajās mājās. Tādā veidā darbinieki var sekot līdzi tam, kāda ir suņu veselība, un administratore skaidro, ka vienam tā ir labāka, bet citam – sliktāka. "Galvenā problēma ir tā, ko mēs jau pieļāvām – ka ir problēmas ar nokārtošanos," skaidro Roze. Jaunie sunīši bija pieraduši dzīvei iekštelpās, tāpēc dabisko vajadzību nokārtošana ārā ne visiem suņiem ir ierasta. Tāpat saimniekiem atgādināts, ka daži suņi ir alerģiski, līdz ar to būs jāparūpējas, lai mīlulis ēd viņam atbilstošu barību.

Runājot par laimīgajiem stāstiem, Roze min, ka viens no terjeriem ir devies uz mājām ārpus Latvijas, savukārt cits sunītis saimniekus ieguvis gluži vai nejauši. Administratore atceras gadījumu, kad brīvprātīgie nākuši no pastaigas ar Jorkšīras terjeru un tajā brīdī patversmē bija ieradusies kāda ģimene, kas gribējusi adoptēt kaķīti. Ģimene sākotnēji esot brīnījusies, ka šķirnes sunītis pieejams adopcijai, jo, kā Roze stāsta, "domāja, ka tas ir mūsējais". Viņi nespējuši tam noticēt, taču galu galā izšķīrušies par labu šim četrkājainajam draugam. "Tā nu viņi aizbrauca mājās nevis ar kaķīti, bet ar Jorkšīras terjeru," priecājas administratore.

Ģēģere stāsta, ka viņu patversmē adoptētie Jorkšīras terjeri tagad dzīvo robežās no Liepājas līdz Rugājiem. Arī viņa apliecina – lielākā daļa suņu jauno saimnieku ar Jorkšīras terjeriem kā suņu šķirni jau bijuši pazīstami.

Sterilizēta? Tad nav vajadzīga

Jautātas, vai par tieši šiem Jorkšīras terjeriem bijusi liela cilvēku interese, patversmju darbinieces atbild apstiprinoši. Vadītāja Priede skaidro, ka jautājumi par šķirnes dzīvniekiem patversmē bijuši vienmēr, bet saistībā ar Mārupes suņiem pēdējie zvani saņemti janvārī. Savukārt administratore Roze stāsta, ka patversme sunīšus nav afišējusi, "lai neparalizētu patversmes darbu". Ja nākuši kādi interesenti, kuri vēlējušies maza auguma suņus, viņiem piedāvāti Jorkšīras terjeri, un attieksme bijusi dažāda – vieni neesot gribējuši šīs šķirnes suņus, taču citi bijuši priecīgi un pārsteigti, ka mīluļi pieejami patversmē.

Tā nu viņi aizbrauca mājās nevis ar kaķīti, bet ar Jorkšīras terjeru.
Lolita Roze, dzīvnieku patversmes "Labās mājas" administratore
Taču visās patversmēs gadījās saskarties arī ar diezgan pragmatisku cilvēku attieksmi. Līdzko izdzirdēts, ka visas kucītes ir sterilizētas, tā cilvēku interese par šiem sunīšiem zudusi. Patversmēs pieļauj – cilvēku bija iedomājušies, ka suņiem sadzims kucēni un tādējādi varēs nopelnīt. Taču visi Jorkšīras terjeri ir sterilizēti un kastrēti, kā arī novērstas daudzas viņu veselības problēmas.

Lielākā interese par suņiem bijusi tūlīt pēc saceltās ažiotāžas, taču patversmes vēl aptuveni divus mēnešus nevarēja suņus dot jauniem saimniekiem. Pa to laiku arī interese noplakusi. Varbūt aizmirsuši, varbūt pārdomājuši… Patversmju pārstāves gan ir vienisprātis – emociju iespaidā suņus nedod adopcijai. "Mums vienmēr bijis tāds uzstādījums," tā Roze. Arī Ģēģere stāsta, ka sākotnēji cilvēki gribējuši suņus glābt, taču iepriekšminēto faktoru ietekmē šī vēlme ar laiku pazudusi.

Taču visu trīs patversmju pārstāves ir pārliecinātas – Mārupē izglābtie Jorkšīras terjeri ir labās mājās un pie gādīgiem saimniekiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit