Dzīvnieku patversmē "Mežavairogi" mīt gan vairāki desmiti kaķu un suņu, gan arī patversmēs reti sastopami dzīvnieki – lāči. Gluži kā dabā, arī patversmē lācenes guļ ziemas miegu un ir īpaši kašķīgas, ja viņām to darīt neļauj. Kā norit dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" ikdiena un kādas ir lāču viltības? Par to stāsta raidījums "Kivi".

Dzīvnieku patversme "Mežavairogi" izveidota 2009. gada 1. jūlijā, bet līdz tam patversmes teritorijā dzīvoja tikai savvaļas un lauksaimniecības dzīvnieki. Pēc dibināšanas patversmē sāka uzņemt arī četrkājainos draugus, suņus un kaķus. Patversmes vadītāja Danuta Priede stāsta, ka šobrīd "Mežavairogi" apkalpo 40 novadus visā Latvijā un iesaistās dzīvnieku aizsardzībā. Pašlaik "Mežavairogos" ir ap 100 suņu un tikpat kaķu.

Priede stāsta, ka patversme strādā policijas režīmā, sadarbojoties ar dažādām pašvaldībām. Saņemot izsaukumu no policijas, darbinieki dodas palīgā nelaimē nonākušajam dzīvnieciņam. "Pēc gada laikā uzņemto dzīvnieku skaita, "Mežavairogi" ir otra lielākā dzīvnieku patversme Latvijā," skaidro patversmes vadītāja.

Valstī ir apmēram ceturtdaļmiljons suņu. Es esmu reāla un es saprotu, ka visiem saimniekus mums neatrast.
Danuta Priede, dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" vadītāja
Priede min arī kādu sunīti, kas patversmē dzīvojis kopš tās dibināšanas un uz jaunām mājām devies tikai 2015. gada rudenī. "Tie bija seši gadi," par suņuka ilgo laiku patversmē stāsta tās vadītāja. Kritiskais suņa vecums esot aptuveni seši, septiņi gadi, kad lielākā daļa sabiedrības domā, ka tas ir vecs suns. Priede skaidro, ka tādos gadījumos viņai nākas oponēt un kā piemēru minēt savu sunīti, kas nomira 21 gada vecumā. Viņa iesaka cilvēkiem nebaidīties no šķietami vecākiem suņiem, īpaši tiem, kuriem ir tikai seši vai septiņi gadi, jo suņa dzīves ilgums parasti sasniedz vismaz 16, 17 gadus.

Taču patversmē nelolo cerības, ka katram sunim tiks atrasts saimnieks: "Valstī ir apmēram ceturtdaļmiljons suņu. Es esmu reāla un es saprotu, ka visiem saimniekus mums neatrast."

Patversmē dzīvo arī lāči, kuri "Mežavairogos" mīt jau desmit gadus. Lielie dzīvnieki atvesti no Rīgas Zooloģiskā dārza filiāles "Cīruļi". Lielie plēsēji arī patversmē guļ ziemas miegu, bet, kā stāsta Priede, ja lācenēm neļauj gulēt, "viņas ir kašķīgas". Ziemas miegs lāčiem ir būtisks, jo tas ietekmē viņu dzīves ilgumu.

Pēc gada laikā uzņemto dzīvnieku skaita "Mežavairogi" ir otra lielākā dzīvnieku patversme Latvijā.
Danuta Priede, dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" vadītāja
"Ja lācim ļauj gulēt ziemas miegu, tie varētu būt 40-45 gadi. Ja ziemas miegs ir traucēts vai nepilnīgs, tie varētu būt tikai 20. Ziemas miegs lāčiem ir ziemas snauda, tas nozīmē – viņus var pamodināt. Lāči guļ alās ar paplatinājumu, arī aplokā viņas katru gadu rok sev alu un dodas gulēt katrs savā istabā," pastāsta vadītāja Priede.

Kā visi dzīvnieki savā starpā sadzīvo? Pie lāčiem citi dzīvnieki gan neiet, vien daža vārna savu reizi mēdz ielidot pie lāčiem, taču, kā stāsta Priede, "lāči tā diezgan vienaldzīgi uz to skatās".

Lāči "Mežavairogos" rūpējas arī par to, lai darbinieki būtu mundri un ka nekas nedrīkst palikt neievērots. "Ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo lācis savu modrību nekad nezaudē," smaida Priede.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit