Latvijā top jauna dzīvnieku patversme! Tās dibinātājai Andrai Tomasei ir tikai viens sapnis – atrast ikvienam patversmē nonākušajam dzīvniekam īstos un vienīgos saimniekus. Kāpēc viņa ir nolēmusi izveidot savu dzīvnieku patversmi un kā cilvēki var patversmes dzīvnieciņiem palīdzēt? Par to stāstīts raidījumā "Ķepa uz sirds".

Kā Andrai radusies ideja par savu patversmi Ugālē? Izrādās, iemesls ir viņas četrkājainais draugs Čārlijs, neredzīgs suņu puika, paņemts no patversmes. "Mēs kopā nodzīvojām laimīgus 11 gadus. Es iemācījos viņā ieklausīties," stāsta Andra, paskaidrojot, kā ir rūpēties par neredzīgu dzīvnieciņu. Proti, ir jāparedz, ko suņuks tālāk darīs, jo Čārlijs bijis ļoti aktīvs suņu puika. Tāpēc Andra min, ka bijis jāiemācās domāt kā sunim. "Varbūt tieši empātija man palīdzēja. Es sapratu, ka vajag kaut ko darīt lietas labā," viņa skaidro.

Kā galveno cēloni četrkājaino draugu nonākšanai patversmē Andra min cilvēku bezatbildību. Viņa pieļauj, ka cilvēki joprojām neapzinās, ka nedrīkst suņus ne dāvināt, ne atdot, ne bezatbildīgi ļaut suņiem vairoties, taču tas joprojām diemžēl notiek.

Pamats Andras lolotajai dzīvnieku patversmes veidošanai jau ir ielikts, un patversmē uzņemti pirmie desmit suņuki. "Ir izveidoti voljēri, kur izmitināt suņus, ir plāni veidot apsildāmas telpas kaķiem un mazākiem suņiem, kas nevar dzīvot āra voljēros," Andra nosauc nākotnes plānus, piebilstot, ka vēl ir jānokārto arī dažas saimniecības lietas.

Vienkārši atnākt, pastaigāt pa pļavām, uztaisīt pāris "selfijus" un justies ļoti apmierinātam – manuprāt, tas nav godīgi.
Andra Tomase
Pašam sava dzīvnieku patversme? Viss tomēr nav tik vienkārši, kā varētu šķist. Vakcinēšana un čipēšana vienam sunim izmaksā 40 eiro, bet sterilizācija un ārsta pakalpojumi – 90 līdz 100 eiro. Visi, kuri vēlas iesaistīties patversmes veidošanā, var palīdzēt, ziedojot kvalitatīvu suņu barību, kas nav krāsaina, tīras segas, spilvenus, dvieļus.

Lai patversme veiksmīgi darbotos, ir nepieciešami arī brīvprātīgie palīgi. Kādiem viņiem jābūt? "Ja tu vari izmēzt voljēru, nomazgāt bļodas, vari droši iet ar suni staigāt," uzskata Andra, turpinot, "vienkārši atnākt, pastaigāt pa pļavām, uztaisīt pāris "selfijus" un justies ļoti apmierinātam – manuprāt, tas nav godīgi."

Palīdzēt uz ielas pamestiem un cietušiem dzīvniekiem ir Andras dzīves aicinājums, tāpēc viņa cer, ka izdosies gan veiksmīgi iekārtot dzīvnieku patversmi, gan pamestajiem dzīvniekiem atrast jaunas mājas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!