Foto: Shutterstock
Nevar noliegt, ka, sastopoties ar lielu un mazu suni vienlaikus, cilvēks visdrīzāk baidīsies no augumā lielākā suņa. Taču vērtēt suni tikai pēc mīluļa auguma nemaz nav pareizi, turklāt ar suņa izmēru saistīti vairāki mīti.

Domājot par suņa izvēli, daudzas ģimenes, kas mīt dzīvokļos, izvēlas augumā mazākus dzīvniekus, uzskatot, ka mazākam mīlulim šaurais mājoklis būs piemērotāks. Taču nav noslēpums, ka arī augumā lielākiem dzīvniekiem nemaz nav nepieciešamas ne garas un nogurdinošas pastaigas, ne plašumi.

Dzīvnieku speciālists Mārtijs Bekers "Care2" raksta par dažādiem mītiem, kuri valda sabiedrībā un skar lielos suņus, tos atspēkojot ar pamatojumu, kāpēc mīti neatbilst patiesībai.

Lieli suņi nav piemēroti dzīvoklim

Foto: Shutterstock
Saprotams, cilvēki domā, ka lielam sunim vajadzīga plaša telpa. Taču ne visos gadījumos šis pieņēmums apstiprinās. Speciālists Bekers atgādina, ka suns jutīsies labi jebkādos apstākļos, jo svarīgāk par visu dzīvniekam ir saņemt saimnieka rūpes, uzmanību, izveidot savstarpēju komunikāciju, kā arī gūt pietiekamu fizisko slodzi. Ne velti arī lieli suņi dzīvo pilsētā, bet saimnieki nodrošina regulāras pastaigas un citas iespējas, kā suni fiziski nodarbināt. Piemēram, par to, kā pilsētā dzīvot ar aktīvu suni, var lasīt pieredzes stāstā par ungāru vižlu Bemšu.

Ja sunim tiek nodrošināta fiziskā slodze, iespēja daudz skriet un pavadīt laiku fiziskās aktivitātēs, četrkājainais draugs būs noguris un, atnākot mājās, gribēs vien atpūsties. Ja mājoklī ir iekārtota īpaša vietiņa sunim, tur dzīvnieks arī atpūtīsies. Šai darbībai, protams, nav nepieciešama plaša teritorija, tāpēc aplami domāt, ka arī lielam sunim vajadzīga plaša jo plaša teritorija. Protams, ja saimnieks savam mīlulim var to piedāvāt, plašums sunim noderēs, taču tā dēļ vien nevajag atteikties no sapņa par augumā lielu mīluli.

Liels suns ir labāks sargs

Foto: Shutterstock
Nav noslēpums, ka suņa augums cilvēkos iedveš bailes. Ja mājas pagalmā skraida liela auguma mīlulis, iespējamais garnadzis var nelavīties mājoklī. Taču speciālists Bekers cilvēkiem iesaka neļauties suņa lielumam kā galvenajam faktoram tajā, ka suns būs lielisks sargs: "Pasakiet to zeltainajam retrīveram, kurš garnadzim iznest visus labumus no mājas pat palīdzēs."

Suņa izmērs nekādā gadījumā nenosaka to, ka suns būs lielisks sargs un spēs iebiedēt ienaidnieku. Bekers raksta, ka pats ir redzējis – retrīvers nobīstas no liela lāča, kamēr neatlaidīgs maza izmēra terjers aizrautīgi dzenas lielajam dzīvniekam pakaļ.

Bekers atgādina, ka liela nozīme ir suņa šķirnei, jo ne visi liela auguma mīluļi būs lieliski sargi. Ja tieši tādas funkcijas dēļ cilvēki meklē mājdzīvnieku, Bekers iesaka, piemēram, Pireneju kalnusuni vai Anatolijas aitusuni, kuri šo darbiņu paveic lieliski. Savukārt, piemēram, zeltainais retrīvers ir lielisks cilvēka draugs, kas vienlaikus ir arī viņa problēma – suns draudzējas ar visiem, pat svešiniekiem.

Liels suns ir agresīvāks

Foto: Shutterstock
Arī šis mīts, protams, rodas no suņa reizēm pat iespaidīgā izmēra. Vieni no lielākajiem suņiem pasaulē, vācu dogi, patiesībā nav nemaz tik draudīgi. Publicētie video liecina, ka suņi drīzāk jūtas kā augumā daudz mazāki un vēlas ieriktēties saimnieka klēpī. Ne velti lielos suņus mēdz dēvēt par uzmanīgajiem milžiem ("gentle giants").

Protams, nevar noliegt, ka mīts par lieliem suņiem, kuri ir agresīvi, radies ne bez iemesla. Vidēja un liela auguma suņi mēdz būt spēcīgāki, līdz ar to – cilvēkam draudīgāki. Līdzko cilvēka ceļā gadās mazs suņuks, teju neviens pat nepieļauj iespēju, ka augumā mazais draiskulis varētu kādam nodarīt pāri, taču nereti tā tomēr notiek. Jāatceras, ka suņa uzvedību ietekmē arī audzināšana, tāpēc saimniekam savs mīlulis jāapmāca un jāsocializē.

Lieli suņi nav klēpjsunīši

Foto: Shutterstock
Nav viegli iedomāties, ka, piemēram, vācu dogs vai ņūfaundlendietis ierušinātos saimnieka klēpī. Labākajā gadījumā, protams, suņa galva vai daļa ķermeņa atradīsies uz saimnieka kājām, kamēr pārējais ķermenis atgulsies dīvānā vai uz grīdas. Taču tas nekavē mīluļus mēģināt vēlreiz un vēlreiz.

Augumā lielākie suņi sver vairāk nekā mazie klēpjsunīši, taču mīlulis to, protams, neapzinās un tāpat grib pagulēt saimnieka klēpī. Vairāki desmiti kilogramu uz saimnieka kājām – to ir grūti nosaukt par cilvēka sapni. Taču ir zināms, ka, piemēram, lielie vācu dogi ar laiku izcīna savu vietu saimnieka klēpī.

Lieli suņi nesaprotas ar maziem bērniem

Foto: Shutterstock
Gluži pretēji – lielie suņi reizēm ir pat uzmanīgāki un iejūtīgāki pret mazajiem cilvēciņiem. Augumā mazākie suņi mēdz būt draiskāki un nejauši nodarīt bērniņam pāri, taču lielie suņi būs lieliski mazāko ģimenes locekļu draugi.

Tiesa, saimniekam jāpārliecinās, ka suns jūtas labi blakus bērnam un ka ģimenes locekli neapdraud. Piemēram, ņūfaundlendietis parasti jūtas ļoti labi blakus bērniem un spēj tos pasargāt. Tāpat arī sanbernārs ir laba izvēle ģimenēm ar bērniem. Laba sapratne ar bērniem ir vēl viena īpašība, ko lielos dzīvniekos nevajadzētu novērtēt pārāk zemu. Daudzi liela izmēra suņi ir ļoti mierīgi un teju vai nesatricināmi, tāpēc būs labāka izvēle par dažu labu mazo rējēju.

Lieliem suņiem ir liekais svars

Foto: Shutterstock
"Daudzi dzīvnieku saimnieki domā, ka viņu lielais suns kļūs vēl lielāks," saka speciālists Bekers. Viņš piebilst, ka to pašu varētu attiecināt uz augumā mazo pūdeli vai korgiju, paskaidrojot – ikviens suns var pieņemties svarā, jo viss ir atkarīgs no tā, kā saimnieks savu mīluli baro. Liela nozīme ir arī fiziskajām aktivitātēm.

Ja cilvēks uzskata, ka liels suns mājoklī būs pārāk slinks un viņam netiks nodrošinātas fiziskās aktivitātes, šajā pārliecībā ir daļa patiesības. Protams, ja liels suns uzturas dzīvoklī pilsētā, kur nav tik daudz iespēju nodoties garām pastaigām un skrējieniem, suns var pieņemties svarā. Tāpēc arī liela dzīvnieka saimniekam jāparūpējas, lai sunim ir veselīga diēta un piemērota fiziskā slodze. Dzīvojot mājās, var itin viegli aizmirst par aktivitātēm, kā arī strauji pieņemties svarā, tāpēc par to gan saimniekam vajadzētu laikus padomāt.

Protams, lielākam sunim būs vairāk jāēd, bet tas nenozīmē, ka dzīvnieks uzreiz pieņemsies svarā un kļūs resnāks. Saimniekam jāseko līdzi ieteicamajam ēdiena daudzumam savam mīlulim.

Lieli suņi ir lieliski skrējiena biedri

Foto: Shutterstock
Redzot lielu, atlētisku, muskuļotu dzīvnieku, cilvēkam var šķist, ka dzīvnieks ir īpaši piemērots, lai ar viņu kopā dotos skrējienos. Taču ne visi liela auguma suņi ir tam piemēroti, un reizēm pat mazāks suņuks būs labāks skrējiena biedrs.

Skriešana veicina kustību locītavās, bet ar laiku sunim var attīstīties gūžas locītavu displāzija, kas būtiski ietekmēs mīluļa turpmākās ikdienas gaitas un spēju pārvietoties. Turklāt ne visi suņi ir radīti gariem skrējieniem un priekšroku dod mierīgām pastaigām.

Nevajadzētu arī uzskatīt, ka tikai, piemēram, garu kāju un atlētiskā izskata dēļ suns būs lielisks skrējējs. Līdzīgi kā cilvēkam, arī dzīvniekam vajadzīga ķermeņa sagatavošana un nobriešana īsākiem un garākiem attālumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!