"Tas nav zoo, tā ir koncentrācijas nometne," 27. augusta vakarā savā "Facebook" profilā raksta Aigars Prūsis, kurš kopā ar ģimeni paviesojies Klaipēdas zooloģiskajā dārzā. Diemžēl apmeklējums neizvērtās tik skaists, kā bija cerēts. Dzīvnieki tur guļ uz asfalta, dzeramais ūdens kļuvis dzeltens, ierīkotie peldbaseini – zaļi, bet zoodārza dzīvnieki, visi kā viens, bijuši gurdeni. Iespējams, tāpēc, ka todien valdījis tiešām liels karstums. Iespējams, tāpēc, ka zoodārzā valda labturības problēmas, ko atzīst arī speciālisti Lietuvā.

Šis pieredzes stāsts pāris dienu laikā guvis tūkstošiem cilvēku uzmanību. Sarunā ar "MansDraugs" Prūsis pastāsta, ka, līdzīgi kā citi latvieši, pirms brauciena uz Lietuvu ielūkojies zoodārza mājaslapā, kur skaistiem burtiem rakstīts – tur var redzēt retos baltos tīģerus un viņus pat samīļot. Taču, nonākot zoodārzā, skats pavēries pavisam cits – netīrība, sapuvis ēdiens, guloši dzīvnieki. Par slavenajiem tīģerēniem, ko cilvēki var samīļot un ar dzīvnieciņiem nofotografēties, jāmaksā atsevišķi. Tad cilvēkus ielaiž voljerā, kur vienkopus atrodas vairāki mazie tīģerēni. Prūsis pēc zoodārza apmeklējuma raksta: "Vislielākās rindas pie baltas krāsas tīģerēniem. Stundas laikā tos pamurkāja vismaz ducis cilvēku. Katrs samaksāja 15 eiro."

Skaidrs, ka šāda izturēšanās pret savvaļas dzīvniekiem nav pieņemama. Jāpiemin, ka, piemēram, nesen visu pasauli šokēja ziņa par Taizemes budistu templi, kur atklāta nežēlīga izturēšanās pret tīģeriem – tīģeru tirgošana, kontrabanda un sišana. Vairāk lasiet šeit.

Lācis ieslodzīts miniatūrā būrī, kur vienīgā dzīvnieka izklaide – ķēdē iekārta riepa. No karstuma lāci glābj metāla vanna, kurā dzīvnieks arī gulēja, kamēr bars cilvēku uz tā brūnā pinkaiņa fona taisa pašiņus.
Aigars Prūsis, zoodārza apmeklētājs
Rinda pie zoodārza gan neliecinājusi par to, ka dzīvniekiem dārzā būtu jādzīvo skaudros apstākļos: "Pie pašas ieejas kase un diezgan gara rinda. Redzētgribētāju netrūkst. Pieejami arī papildu bonusi – var nopirkt tukšu lielās majonēzes spaini, kas piebērts ar dažādas frakcijas un svaiguma maizes gabaliem." Cilvēki arī naski metuši dzīvniekiem ar maizes gabaliem, bet paši zvēriņi bijuši pinkaini un netīri, būri – smirdīgi. Vienā voljerā segums bijis no asfalta, citā – smiltīm, vēl kādā – no betona. Teju visi piemētāti ar maizes gabaliem. Kur vien var, dzīvnieki centušies gulēt ēnā.

Prūsi un viņa ģimeni pārsteiguši arī suņi, kas, līdzīgi kā tīģeri, vilki, pērtiķi un citi, turēti voljeros. "Vientuļa būda, apkārt ciets segums, ne miņas no ūdens," atceras šokētais ceļotājs. Par lāča nožogojumu vīrietis raksta tā: "Lācis ieslodzīts miniatūrā būrī, kur vienīgā dzīvnieka izklaide – ķēdē iekārta riepa. No karstuma lāci glābj metāla vanna, kurā dzīvnieks arī gulēja, kamēr bars cilvēku uz tā brūnā pinkaiņa fona taisa pašiņus."

Izrādās, Lietuvā par šo zoodārzu un likstām ap to zināms jau sen, un arī Prūša gadījums nav palicis bez ievērības. Lietuvas dzīvnieku aizsardzības biedrības vadītāja Brigita Kimantaite "Delfi.lt" atklāj, ka par zoodārzu jau informēta gan Vides ministrija, gan Klaipēdas Vides un reģionālās attīstības departaments, kā arī Pārtikas un veterinārais dienests. Taču zoodārzs joprojām ir atvērts, bet tā iemītnieku dzīves apstākļi neizmainās.
Mēs uzskatām, ka visi pārkāpumi liedz zoodārzam turpināt uzturēt dzīvniekus, bet ministrijā uzskata – situācija ir īslaicīga un "Mini zoo" var turpināt darboties.
Brigita Kimantaite, dzīvnieku aizsardzības biedrības vadītāja
"Situācija mums ir zināma, bet atbildīgās iestādes saka, ka Klaipēdas "Mini zoo" ievēro visas prasības. Zoodārza vadība jau ir brīdināta par vairākiem pārkāpumiem, piemēram, netīrību un dzīvnieku būriem. Mēs uzskatām, ka visi pārkāpumi liedz zoodārzam turpināt uzturēt dzīvniekus, bet ministrijā uzskata – situācija ir īslaicīga un "Mini zoo" var turpināt darboties," situāciju raksturo Kimantaite.

Lai arī zoodārza apmeklējums vienam cilvēkam maksā vien pāris eiro, ar slavenajiem tīģerēniem var tikties par papildu samaksu – 15 eiro. Kimantaite uzskata, ka cilvēku spēlēšanās ar tīģerēnu nemaz nav raksturīga savvaļas dzīvniekam, viņa uzvedība šādos brīžos nav dabiska. Speciāliste ir pārliecināta, ka tādā veidā zoodārzs vēlas vien gūt lielāku peļņu.

Savukārt Klaipēdas Vides un reģionālās attīstības departamenta direktors Antanas Kairis saka, ka Prūša fotogrāfijas redzējis neesot, bet par to, ka zoodārzam ir problēmas, zina gan.

"Ik pa laikam mēs pārbaudām zoodārzu, jo ir pienākumi, kas zoodārzam jāpilda," stāsta Kairis. Jau līdz šim zoodārzam piemēroti dažādi sodi un labturības pārkāpumi. Uz jautājumu par to, cik reizes zoodārzs jāsoda, lai to varētu slēgt pavisam, direktors Kairis atbildējis – tas ir atkarīgs no pārkāpumu skaita un tā, cik smagi tie ir. Turklāt lēmums par zoodārza slēgšanu būtu jāpieņem nevis Vides ministrijai, bet gan Zoodārzu inspekcijas komitejai. Tiesa, komitejas pārstāvis Raimondas Sakalauskas stāsta, ka komitejas dalībnieki sapulcējas vien tad, kad jālemj par jauna zoodārza apstiprināšanu. Lai komiteja pārbaudītu jau esoša zoodārza darbību, ar prasību pēc pārbaudes jāvēršas pašam zoodārzam.

Uz jautājumu par to, cik reizes zoodārzs jāsoda, lai to varētu slēgt pavisam, direktors Kairis atbildējis – tas ir atkarīgs no pārkāpumu skaita un tā, cik smagi tie ir.

Klaipēdas Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors Antanas Bauža arī informē, ka pirmdien, 29. augustā, saņēmis vairākas sūdzības par zoodārzā esošo stāvokli. Bauža informējis atbildīgās iestādes un Zoodārzu inspekcijas komiteju, lūdzot steidzami veikt pārbaudes. Arī pats inspektors jau ieplānojis pārbaudīt zoodārzu, jo Klaipēdas "Mini zoo" vienmēr ir bijis dienesta redzeslokā, kā arī allaž esot sniegti padomi, lai uzlabotu dzīvnieku apstākļus dārzā.

Paši zoodārza pārstāvji gan izlikušies problēmas nemanām. Lai arī "Delfi.lt" lūdza komentēt Prūša fotogrāfijas un situācijas aprakstu, "Mini zoo" menedžeris Edavardas Legeckas to atteicies darīt. Taču 30. augusta rītā "Delfi" redakcija Lietuvā saņēmusi ziņu no Klaipēdas Pārtikas un veterinārā dienesta vadītāja Bauža, kurš apstiprināja – pārbaude zoodārzā ir notikusi. Tās laikā konstatēti pārkāpumi likumā par dzīvnieku labturību.

"Tika noskaidrots, ka būros, kur dzīvo pumas, tīģeri un vilki, ir izveidojies purvs. Tāpat tur ir daudz mēslu. Kopā ar Vides ministriju mēs informēsim zoodārzu, ka problēmas ir kanalizācijas sistēmā," stāsta Bauža. Zoodārzam piemēros sodu, kā arī lūgs izlabot nepilnības. Bauža gan piebilst, ka zoodārza menedžeris noliedz, ka zoodārzā būtu pārkāpumi. Menedžeris plāno pārsūdzēt dienesta lēmumu.

Dzīvnieku aizsardzības biedrības "Dzīvnieku SOS" pārstāve Laura Karnīte atklāj, ka starptautiskā vidē Klaipēdas zoodārzs ir zināms: "Jau 2011. gadā, kad starptautiska organizācija veica Eiropas līmeņa pētījumu par dzīvnieku situāciju zoodārzos, Klaipēdas zoodārzs tika minēts kā viens no visbriesmīgākajiem, kā negatīvs piemērs. Lietuvas organizācijas šo problēmu ir mēģinājušas risināt. Diemžēl – nesekmīgi."

Karnīte stāsta, ka formāli zoodārzā, iespējams, viss ir kārtībā, ja dzīvniekam tiek nodrošināts ēdiens un ūdens. Tādā gadījumā apstākļi faktiski ir pieņemami. "Kā redzu no komentāriem pie [Aigara Prūša] publikācijas, daudziem cilvēkiem arī šķiet, ka tas ir pieņemami un ka viņi nesaskata neko briesmīgu un nepieļaujamu apstāklī, ka vilks dzīvo betona bedrē bez nojumes un bez ēnas un ka mērkaķim dod sapuvušus augļus. Acīmredzot tā ir mūsu sabiedrības kopējā izpratne par attiecībām ar dzīvniekiem un par to, kas viņiem ir vajadzīgs," pieļauj biedrības pārstāve.

Daudziem cilvēkiem arī šķiet, ka tas ir pieņemami un ka viņi nesaskata neko briesmīgu un nepieļaujamu apstāklī, ka vilks dzīvo betona bedrē bez nojumes un bez ēnas un ka mērkaķim dod sapuvušus augļus. Acīmredzot tā ir mūsu sabiedrības kopējā izpratne par attiecībām ar dzīvniekiem un par to, kas viņiem ir vajadzīgs.
Laura Karnīte, dzīvnieku aizsardzības biedrības pārstāve
"Eiropā ir spēkā zoodārzu regula, kur ir atrunāts, ka zoodārza primārais mērķis ir nevis būt par izklaides objektu, kur aizvest bērnu pabarot tīģerus ar maizes garozām, kā šajā gadījumā, bet gan saglabāt sugas un retos, izmirstošos dzīvniekus. Diemžēl zoodārzu direktīvai pakļaujas tikai tie zoodārzi, kas tai ir pievienojušies. Parasti šāda tipa iestādes kā Klaipēdā nereģistrējas kā zoodārzi, viņi mēdz nosaukt sevi kā savvaļas dzīvnieku turēšanas vietu vai privāto kolekciju," tā Karnīte. Normatīvo regulējumu viņa raksturo kā izplūdušu, jo nav skaidri definēts, kur beidzas privātā kolekcija un kur sākas zoodārzs, cik lielam jābūt tīģera būrim vai kādus apstākļus jānodrošina. "Protams, atbildīgajām institūcijām ir ļoti grūti konstatēt pārkāpumus, jo īpašnieki vienmēr diezgan viegli var visu apstrīdēt." Problēmas gan viņa nevēlas attiecināt uz konkrēto Klaipēdas gadījumu, jo līdzīgas problēmas ir visā Eiropā: "Visur ir šādas zvērnīcu tipa iestādes, kas ir domāti tikai un vienīgi izklaidei un kur dzīvnieku apstākļi ir drausmīgi."
Komentējot reto balto tīģeri, kurus apmeklētāji brauc skatīties, Karnīte paskaidro, ka tā nemaz nav atsevišķa suga: "Baltais tīģeris ir ģenētiska kroplība, viņš tiek vairots tikai un vienīgi mākslīgā veidā ar cilvēku starpniecību, jo savvaļā šādi dzīvnieki aiziet bojā. Tā ir nevis atsevišķa, reta suga, bet gan tīģeris-albīns, viņa ģenētiskajā kodā ir kļūme un dabā viņš neizdzīvo. Tā kā šo tīģeru nav daudz, viņus vairo tuvradnieciski. Par to ir arī zinātniski pētījumi – lielākā daļa balto tīģeru zoodārzos, cirkos un citās šāda tipa vietās ir ar dažādām kroplībām. Mazie tīģerēni parasti iet bojā ļoti agrāk jaunībā vai arī viņus nogalina brīdī, kad tīģerēni sasniedz vecumu, kad vairs nav derīgi publikas čubināšanai. Neviens zoodārzs pasaulē nevar uzturēt bezgalīgu skaitu tīģeru."

Klaipēdas zoodārzs ir visai iecienīts arī Latvijas atpūtnieku vidū un Prūsis nav vienīgais, kurš nedēļas nogalē devies uz turieni. Viņš stāsta, ka latviešu valodu dzirdējis teju ik uz soļa. "Ikvienam cilvēkam vajadzētu saprast, ka zoodārzs nav vieta izklaidei. Zoodārzam jābūt vietai, kur tiek glābtas un nākotnei pasargātas tās sugas, kas dzīvā dabā ir izmirušas vai tuvākajā laikā draud izmirt. Es nesaku, ka zoodārzi nav vajadzīgi, bet diemžēl tādu zoodārzu, kas šo mērķi pilda, ir ļoti, ļoti maz," saka Karnīte.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit