Latvijas Dabas fonds 2016. gadā nodrošināja tiešraidi no piecu aizsargājamu putnu – melnā stārķa, jūras ērgļa, zivjērgļa, vistu vanaga un lielā dumpja – ligzdām. Šīs tiešraides ir populāras ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē, un šosezon tās skatītas 2,8 miljonus reižu, "MansDraugs" pastāstīja fonda pārstāve Liene Brizga-Kalniņa.

Šogad pirmo reizi tiešraide no jūras ērgļa ligzdas, kas atrodas Durbes novadā, tika nodrošināta jau no gada sākuma, ļaujot sekot līdzi norisēm ligzdā arī ziemā. Latvijas Dabas fonds nodrošina tiešraides no putnu ligzdām jau piecus gadus, pavēstīja Brizga-Kalniņa.

Jūras ērgļu ligzdā ligzdošana šajā gadā netika uzsākta, tomēr tajā risinājās gana daudz notikumu – jaunu jūras ērgļu mātīšu mēģinājumi uzsākt attiecības ar ligzdas saimnieku Robertu, kura partnere Durbe visdrīzāk devusies citos medību laukos, jauna pāra mēģinājumi uzsākt ligzdošanu, dažāda vecuma jūras ērgļu apciemojumi, kraukļu vizītes un citi notikumi. Šobrīd jūras ērgļu ligzdā īpašuma tiesības ir pieteicis jauns pāris – abi ērgļi ir gredzenoti (mātīte no Lietuvas, tēviņš no Latvijas) un cītīgi notiek ligzdas atjaunošanas darbi, kas vieš cerības uz veiksmīgu ligzdošanas sezonu 2017. gadā! Jūras ērgļu ligzdas tiešraide turpinās arī tagad.

Jau otro gadu varēja sekot līdzi veiksmīgai ligzdošanai melno stārķu ligzdā, kas atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi). Sezonas sākumā – marta beigās, aprīļa sākumā – melno stārķu tēviņš, nespējot sagaidīt savu partneri, uzsāka attiecības ar jaunu mātīti, tomēr tām nebija lemts ilgs mūžs, jo ligzdā atgriezās īstā saimniece un savu konkurenti izsvieda laukā. Taču, tā kā neviens no pieaugušajiem putniem nav gredzenots, nevar droši apgalvot, ka šie bija tie paši putni, kas iepriekšējā gadā. Aprīļa pirmajā pusē ligzdā tika izdētas četras olas, no divām izšķīlās mazuļi, divas – vanckari. 5. augustā abi izaugušie stārķēni uzsāka migrāciju un ligzdā vairs netika redzēti.
Zivjērgļu ligzdā, kas atrodas Vidzemē, šī bija jau trešā tiešraides sezona. Šogad ligzdā saimniekoja jauns Latvijā gredzenots tēviņš, savukārt mātīte visus gadus ir bijusi bez gredzeniem, līdz ar to nevaram būt droši, vai tā katru gadu ir viena un tā pati. 2016. gadā ligzdā izaudzināti trīs mazuļi, no kuriem 1. jūlijā vienu ligzdā nomedīja vistu vanags.
Jau otro gadu tika nodrošināta tiešraide no vistu vanagu ligzdas, kas atšķirībā no pārējām ligzdām, atrodas urbānā vidē – Rīgā. Pirmajā gadā ligzdošana bija nesekmīga, domājams, tādēļ, ka jaunais tēviņš nespēja perējošajai mātītei nodrošināt barību. Vēlāk pamestajā ligzdā viesojās vārna, kas olas izēda. Šogad ligzdā tika iedētas četras olas, no kurām gan izšķīlās tikai divi mazuļi. Līdz ligzdošanas sezonas beigām ligzdā palika tikai viens mazulis, jo otrs gāja bojā.
Pēc veiksmīgās 2015. gada lielā dumpja ligzdas tiešraides no Engures ezera arī 2016. gadā projekta "Life Coastlake" gaitā tika atrasta lielā dumpja ligzda, pie kuras uzstādīt tiešraides kameru. Tiešraide uzsākta 19. maijā, kad ligzdā jau bija piecas stipri aizperētas olas. Diemžēl jau pēc nedēļas, 25. maijā, tiešraides sezona noslēdzās, jo nakts aizsegā ligzdā bija paviesojusies Amerikas ūdele (Neovison vison) un izēdusi visas piecas olas. Amerikas ūdele ir viena no zināmākajām ligzdojošo ūdensputnu ligzdu postītājām.
Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda eksperts un ornitologs, atzīst: "Latvijas Dabas fonds var lepoties ar tiešraidēm, kas tehnoloģiskā ziņā ir vienas no labākajām visā pasaulē. Pateicoties kamerām, šīs cilvēkam gandrīz nepieejamās ligzdas sniedz unikālu ieskatu dabas pasaulē un reizē nodrošina arī vērtīgu informāciju par aizsargājamo putnu dzīvi. Šajā ligzdošanas sezonā trijās no piecām ligzdām paviesojās ligzdu postītāji, kas ietekmēja putnu ligzdošanas sekmes, tomēr tajā pašā laikā sniedza liecības par ļoti reti redzamām dabas norisēm."

Visām tiešraidēm var sekot līdzi "YouTube" kanālā vai "Dabasdati.lv" mājaslapā.

Notikumus ligzdās ikviens interesents var komentēt "Dabasdati.lv" forumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit