Foto: Privātais arhīvs
"Izvēli nenožēlosiet!" tā par zeltaino retrīveru saka Greisas saimniece Anita Andersone. Pirms pieciem gadiem viņa uzņēmās rūpes par zeltaino skaistuli, un kopš tā brīža abas ir nešķiramas: kopīgi piedalās izstādēs, pusdieno un veido sirsnīgas fotogrāfijas, kuru dēļ Greisa nosaukta pat par patriotiskāko suni Latvijā. Portālam "MansDraugs" Anita atklāj zeltainā retrīvera ikdienas aizkulises, pastāstot, kā top interesantās fotogrāfijas un ko Greisa "saka" par ķepas došanu. Turpinājumā Anitas sirsnīgais stāsts.

Greisas senčos ir dižciltīgi un slaveni zeltainie retrīveri. Un, kā jau tas pienākas, viņai ir garš oficiālais vārds – "KattKathew Explorer Sanbukki". Vārds "Explorer" par visiem 100 procentiem raksturo viņas būtību, jo Greisa vienmēr visu vēlas izzināt un izpētīt, uz vietas nekad nesēdēs, ja pavērsies iespējas kādām interesantām aktivitātēm.

Greisa ir mājas vārds, tā visi viņu sauc ikdienā, bet oficiālais vārds ir tas, kas parādās ciltsrakstos, pasē u. c. dokumentos. Vārdu "Greisa" iedeva mana mamma, kad kucēns jau pāris dienu dzīvoja pie mums. Ja viņa to nebūtu izdarījusi, tad droši vien mazā ilgāk būtu bez vārdiņa, jo pašai tobrīd nebija ideju – visi vārdi šķita par parastu mazajai, īpašajai sunītei. Vārds tik tiešām ir par godu Monako princesei Greisai Patrīcijai Kellijai, un šis vārds viņu raksturo pilnībā. No angļu valodas tulkojot, "grace" nozīmē – grācija, kas viņai perfekti atbilst!

Foto: Privātais arhīvs

Sapnis par zeltaino retrīveru tika lolots daudzus gadus. Šajā šķirnē mani uzrunāja viss – sākot no izskata un beidzot ar raksturu. Sanāca tā, ka iepazinos ar meiteni, kura audzēja šos suņus. Kļuvām par ļoti tuvām draudzenēm, un tad arī sapratu, ka savu pirmo suni ņemšu tieši no viņas. 2013. gada 6. februārī pasaulē nāca ilgi gaidītais zeltainīšu metiens, kurā tad arī atradu savu visīpašāko kucēnu. Tātad pagājušomēnes Greisa nosvinēja piecu gadu jubileju. Kā jau katru gadu, parūpējos par īpašu torti, kas šogad tika veidota no biezpiena, gurķiem un krabju gaļas.

Par zeltainajiem noteikti varu teikt, ka šis patiešām ir suns iesācējiem! Protams, elementāras zināšanas kinoloģijā ir nepieciešamas jebkurā gadījumā, taču zeltaino var apmācīt mājas apstākļos. Suņu skola vienmēr ir vēlama, bet nav obligāta šai šķirnei, ja saimnieks izvēlas citus ceļus, kā suni socializēt gan citu cilvēku, gan suņu sabiedrībā. Šīs šķirnes suņi ātri mācās, ātri sāk asociēt komandas ar konkrētajām darbībām. Saimniekam tikai nepieciešama vēlme ar suni darboties un reizēm jābūt gana pacietīgam, jo suns nav dumjš, viņš klausās, mācās, mēģina izprast mūsu ķermeņa valodu un komunikāciju.

Runājot par Greisu, mums iet visādi. Atceros, ka komandu "sēdi" viņa apguva dažu minūšu laikā. Arī "guli" apguva ātri. Bet ķepu dot viņai nepatīk. Es pat redzu suņa acīs, ka Greisa lieliski saprot, ko es no viņas vēlos, bet viņa vienkārši to uzskata par muļķīgu padarīšanu. Taču tas netraucē iemācīt ko citu, kas sunim patīk.

Foto: Privātais arhīvs

Jau pirms suņa ienākšanas manās mājās zināju, ka ar viņu vēlēšos piedalīties izstādēs. Izstādes ir lieliska vieta, kur iepazīties ar citiem "suņiniekiem" no dažādām valstīm, uzzināt daudz no pieredzes gan par savu šķirni, gan citām šķirnēm. Tā kā studijas reizēm ir saspringtas, izstādes man ir veids, kā no tām atslēgties, relaksēties un nodoties kam nesaistītam. Piedaloties var sajust adrenalīnu un sacensību garu, un tas brīžiem lieliski uzlādē un dod spēku jauniem darbiem.

Sagatavošana izstādei ir īpašs rituāls, kas man aizņem, varētu teikt, pusi no iepriekšējās dienas pirms izstādes, jo suns ir gan jāsafrizē, gan jāizmazgā, gan pēc tam skaisti jāizžāvē (pirms izstādēm gan ceļos ļoti agri, un tā nu sanāk, ka Greisa tiek vannota naktī). Turklāt zeltainie retrīveri jo īpaši kārtīgi ir jāizžāvē ar fēnu gan pēc vannas, gan peldes, jo šī šķirne ir ģenētiski predisponēta dermatīta attīstībai. Žāvēšana var aizņemt pat pusotru stundu, tas atkarīgs no pavilnas biezuma, kas zeltainajiem mēdz būt izteikti blīva.

Kad kādam pasaku, ka ar suni piedalos izstādēs, tad lielākā daļa, kas nav ar to saistīti, man jautā, kādas tad komandas sunim tur ir jāizpilda. Izstādēs komandu izpildi nevērtē – sunim ir jāprot skaisti stāvēt un skaisti skriet riksī, demonstrējot kustības. Tiek vērtēta suņa atbilstība šķirnes standartam (uzbūve, proporcijas, kažoka struktūra, krāsa, kustības u. c.). Greisai ļoti patīk būt ringā. Viņa ir kā "spridzeklītis", kad ierauga izstāžu ringu, un acīs ir mirdzums un vēlme darboties. Strādājot ar viņu ringā, sajūtu īpašu saikni un kontaktu. Ekspertiem ļoti patīk Greisas hiperaktīvais, temperamentīgais raksturs. Līdz šim viņa ir izcīnījusi Latvijas junioru, Latvijas, Igaunijas un Krievijas čempiones titulus. Mēs esam apņēmības pilnas šo sarakstu pagarināt!

Foto: Privātais arhīvs

Greisai salīdzinājumā ar citiem mūsu ģimenes locekļiem noteikti ir visvairāk fotogrāfiju! Tā kā nevēlējos pārlādēt savu "Facebook" vai "Instagram" kontu ar Greisas bildēm, izlēmu viņai izveidot gan "Facebook", gan "Instagram" kontu, jo bildes ir tik skaistas, ka vēlos tās parādīt plašākai publikai. Tad nu katrs, kurš vēlas, var sekot suņa kontiem un priecāties par jaukajām fotogrāfijām. Pašai ļoti patīk fotografēt, un, tā kā sirdī esmu māksliniece, ideju īpaši noformētām fotogrāfijām man netrūkst!

Vienas no vispopulārākajām ir tā saucamās latviskās bildes, kuru dēļ cilvēki Greisu ir ievērojuši un sākuši dēvēt par Latvijas patriotiskāko suni. Kompozīcijās izmantojam dažādus latviskus aksesuārus un piemeklējam vietas, kas raksturo Latviju. Šāda veida fotosesijas aizsāku 2015. gada novembrī un veiksmīgi turpinu iesākto. Šobrīd ir daudz ideju, kā pārsteigt Latvijas iedzīvotājus uz simtgadi ar iespaidīgām bildēm un aksesuāriem.

Greisai ļoti patīk fotografēties, jo par labi padarīto darbiņu viņa vienmēr saņem gardumus. To viņa lieliski zina, un siekalas jau sāk tecēt, kad viņa ierauga fotokameru. Par fotogrāfijām esmu dzirdējusi daudz pozitīvu komplimentu gan no draugiem, gan pilnīgi svešiem cilvēkiem, tas arī rada vēlmi turpināt iesākto.

Foto: Privātais arhīvs

Turklāt ir jau ierasts, ka tad, kad fotografēju Greisu kādā noformējumā, aiz manis nostājas vairāki cilvēki, kas savos telefonos arī cenšas noķert kādu interesantu kadru. Ja tā padomā, tas nav nemaz tik ikdienišķi – redzēt, ka suņi tiek fotografēti pilsētas centrā ar dažādiem atribūtiem, tāpēc, redzot šādu mirkli, tas noteikti ir ievērības cienīgs.

Kā jau minēju, Greisa pēc rakstura ir hiperaktīva. Jau kopš dzimšanas viņa bija metiena aktīvākais kucēns, visu laiku modināja aizmigušos un aicināja uz rotaļām. Gargabalus Greisai skriet nepatīk, bet ātrā tempā staigāt gan. Tāpēc nostaigāt pusmaratona distanci mums vairs nav nekas ārkārtējs. Ik dienu cenšamies vismaz 10 kilometrus nostaigāt.

Foto: Privātais arhīvs

Vēl mūsu "Instagram" sekotāji ir iemīļojuši bildes, kurās ir iemūžinātas dažas Greisas maltītes. Savu suni ar sauso barību nebaroju, un manis gatavotās ēdiena porcijas brīžiem izskatās kā no restorāna. Greisas uzturu veido ļoti daudzveidīga gaļa, zivis, biezpiens, olas, bezpiedevu jogurts, visdažādākie dārzeņi un augļi. Ik pa laikam iedodu arī graudaugu putras, kas vārītas ūdenī. Lai sunim būtu, ko grauzt, gatavoju rudzu maizes grauzdiņus, kas tiek speciāli sagriezti kubos un žāvēti. Barojot ar dabīgo pārtiku, ir jāuzmanās no sunim nevēlamiem un pat indīgiem produktiem. Pie indīgiem var pieskaitīt tomātus, avokado, vīnogas, valriekstus, šokolādi u. c. saldumus. Starp citu, barojot savu suni ar dabīgo ēdienu, veselīgāk sāk ēst arī paši saimnieki, kā arī kopīgais vakariņu gatavošanas process mājas mīlulim ir ļoti patīkams dienas mirklis. Ļoti ceru, ka ar savām bildēm kādu iedvesmošu arī savam sunim katru maltīti padarīt par svētkiem!

Par nedarbnieci es Greisu noteikti nevarētu nosaukt. Pirmā gada laikā gan viņa ir sagrauzusi pāris apavu, pagaršojusi riģipša stūrus un saplosījusi vienu spilvenu, bet tas arī viss. Tagad noteikti viņai prātā nav nedarbi un destruktīvas nodarbes. Greisa ir ļoti gudra. Brīžiem man ir sajūta, ka es ar viņu varu šo to pat sarunāt. Viņa nav parasts suns. Jau skatoties uz viņas grimasēm vien – tajās ir tik daudz emocionālu nokrāsu!

Foto: Privātais arhīvs

Cilvēkiem, kas apsver domu par zeltainā retrīvera iegādi, es varu teikt – droši, izvēli nenožēlosiet! Zeltainie ir ļoti draudzīgi, komunikabli, inteliģenti un gudri suņi. Zeltainais ir lielisks kompanjons un kompānijas dvēsele. Šīs šķirnes suni nevajadzētu diendienā atstāt vienu mājās, jo zeltainais ir suns, kurš alkst cilvēku uzmanības, noteikti nav vienpatis. Latvijā ar zeltaino retrīveru ir iespējams gan startēt izstādēs, gan apgūt darba iemaņas medībās, glābšanā uz ūdens, meklēšanā. Pat ja nav domas par profesionālu strādāšanu, sunim treniņi var sagādāt milzu prieku, bet saimniekam – daudz noderīgu prasmju.

Pirms izvēlēties kucēnu, noteikti jāskatās potenciālie vecāki, viņu radinieku veselības pārbaužu (gūžas, elkoņa locītavu displāzijas pārbaudes un acu pārbaudes) rezultāti. Zeltainajam retrīveram nepieciešamas ikdienas fiziskās aktivitātes, jo diemžēl šie suņi ir ar "ieprogrammētu" tieksmi aptaukoties, tāpēc rūpīgi jāseko līdzi ēdiena porciju apjomam un pietiekamu sportisko aktivitāšu grafikam. Zeltainais retrīvers lieliski jutīsies kā privātmājā, tā arī dzīvoklī. Greisa ir Rīgas centra dāma, bet, tā kā daudz laika veltu aktīvai laika pavadīšanai kopā ar suni, dzīve dzīvoklī viņu nebūt nepadara nelaimīgu vai depresīvu. Patiesībā privātmāju saimnieki bieži vien grēko, paļaujoties, ka suns izskraidīsies pa pagalmu. Nekā tamlīdzīga! Visdrīzāk, suns vienkārši gulēs un gaidīs, kad saimnieks viņu vedīs pastaigāties.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!