Foto: Publicitātes attēls
Ceturtdien, 2. augustā, pulksten 15 Rīgas zooloģiskajā dārzā šajā pavasarī dzimušie lūsēni svinēs svētkus, kuru laikā tiks paziņoti dzīvniekiem izvēlētie vārdi.

Ieteikumus un izvēli par lūsēnu vārdiem zooloģiskais dārzs uzticēja Jēkabpils pilsētas iedzīvotājiem, ziņo zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns. Viņš piebilst, ka Jēkabpils jau vairākus gadus atbalsta Rīgas zoodārza lūšus. Arī šīs pilsētas ģerbonī ir redzams dižkaķis. Šo iemeslu dēļ tieši Jēkabpils iedzīvotājiem tik dota iespēja izdomāt lūšu mazuļiem vārdus.

Kā jau ierasts svētku reizē, Latvijas dižkaķēni saņems dāvanas un svinību cienīgu torti – liellopu gaļu ar paipalu olu dekorējumu. Pasākuma laikā apmeklētāji varēs iepazīties ar lūšu ģimenes dzīvesstāstu: noslēpumiem, dienas režīmu un līdzdalību lūšu reintrodukcijas projektā Polijā.

Lūsēnu vecāki – saskanīgais pāris Kamēlija un Rubīns – zoodārzā mīt no 2011. gada un sekmīgi izaudzinājuši septiņus mazuļus. Šī gada 28. martā dzimušie dvīnīši jau saņēmuši vakcināciju potes divu un trīs mēnešu vecumā. Dienas vidū, karstākajā laikā, lūsēni, kā kaķiem pieklājas, labprātāk laiski gulšņā aploka ēnainākajās vietās. Rotaļu laikā, rīta un vakara stundās, mierīgā noskaņa pazūd un aplokā notiek dažādas nebēdnības: te augšpēdus, te jau abi jau veļas kamoliņā, te jākāpelē pa zaru zariem, bet pēc tam seko "boksa mačs".

Rīgas Zooloģiskais dārzs jau vairāk nekā 20 gadus sekmīgi piedalās lūšu vairošanas programmā (ESB –Eiropas ciltsgrāmata, to uztur Šverīnes zoodārzs Vācijā). Lūši no Latvijas ir ģenētiski ļoti augstvērtīgi. Pēdējo 10 gadu laikā lūsēni nosūtīti uz citiem zoodārziem Igaunijā, Lietuvā, Skotijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Ukrainā un Japānā. No 2009. gada seši lūši nosūtīti uz Poliju, kur ar Pasaules dabas fonda atbalstu tiek veikts šo savvaļas kaķu reintrodukcijas projekts. Šī gada sākumā uz Jablonovas dabas parku Polijas ziemeļos nosūtītais tēviņš ir ieguvis poļu vārdu Muca un atradis sev otro pusīti.

Lūši savulaik bijuši plaši izplatīti visa Eiropā, bet 20. gadsimta vidū lielākajā tās daļā gandrīz pilnībā izzuduši. Lūšu skaitu samazināja medības un ķeršana slazdos kažokādu ieguvei, mežu platību izciršana. 20. gadsimta 70. gados daudzās Eiropas valstīs tika uzsākti lūšu reintrodukcijas projekti, mežos izlaižot lūšus no citām populācijām. Pašlaik vairāk nekā 90 procenti Eirāzijas lūšu dzīvo Sibīrijā – ap 30000–35000. Tie izplatīti arī Mongolijā un Ķīnā. Eiropas mežos (neskaitot Krievijas Eiropas daļu) ir ap 8000 lūšu. Centrālajā un dienvidu Eiropā šie dzīvnieki ir reti, bet lielākās populācijas ir Skandināvijā, Somijā un Baltijas valstīs.

Latvijā lūšu populācijas stāvoklis tiek vērtēts kā labākais pēdējo 100 gadu laikā. Pēc pētnieku domām, Latvijā pašlaik uzturas 600-800 dižkaķu. Vairāk par lūšiem Latvijā lasi Eirāzijas lūša Lynx lynx sugas aizsardzības plānā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!