Foto: Kadrs no video
Aukstais pavasaris ietekmējis daudzas dabas norises – tostarp zivju aktivitāti un nārstošanu. Lai gan tiešraidē no mākslīgās zivju nārsta ligzdas ikrus vēl redzēt nevar, aizvadītajā nedēļā to apciemojušas ne tikai mazās sīkbūtnes, bet arī trīs dažādu sugu zivis.

Portāls "MansDraugs" jau vēstīja, kam mākslīgās nārsta ligzdas ir iniciatīva, ko bioloģiskās daudzveidības un zivju krājumu atjaunošanas labā jau 10 gadus īsteno "Latvenergo" koncerns sadarbībā ar biedrību "Mēs – zivīm", šogad pievienojoties zinātniskajam institūtam "Bior". Izgatavotās nārsta ligzdas šogad izvietotas Daugavā pie Ikšķiles, Kaibalas un Klintainē pie Pļaviņām.

  • No kā gatavotas mākslīgās nārsta ligzdas un cik daudz ikru parasti tiek iznērsti, lasi šeit.


Kā komentē makšķernieks un dabas pētnieks Māris Olte, aizvadītajā nedēļas nogalē mūs lutināja siltākas gaisa temperatūras, un, ja šādi laikapstākļi būtu bijuši citās maija dienās, šobrīd situācija zivju nārsta ligzdās būtu citādāka. "Šobrīd visas pavasara aktivitātes dabā ir sakrājušās ļoti īsam laikam. Nākamnedēļ būs jūnija sākums, bet vēl aizvien vītero putni, joprojām Vidzemē nav izziedējušas līdz galam ievas, ābeles vēl tikai ziedēs. Daugava, no vietas, kur runāju, ir tikai 30 kilometrus, tas nozīmē, ka arī Daugavā daudzas norisies, kas varēja notikt marta beigās, šobrīd atlikušās uz maija beigām. Vienkārši nav pietiekami silts ūdentiņš." Lai norises notiktu kā paredzēts, ūdens temperatūrai jābūt no +12 līdz +15 grādu robežās. "Divas saules dienas, un tas arī notiks."

Runājot par aizvadītajā nedēļā redzēto tiešraidē no zivju nārsta mākslīgās ligzdas, Olte norādu uz skaistu viļņošanos aukstākajās dienās. Šis process paceļ sedimentu, kas nosēžas uz ligzdu skujām. Tāpat eksperts skaidro, ka tur dzīvojas arī mazi kukainīši, būtnes, kuras ir tik sīkas, ka ar aci var nesaskatīt. "Tās ir mazās ūdens sīkbūtnes. Mazās aļģītes un mazie vēzīši," stāsta Olte piebilstot, ka uz to bagātību slēpjas arī visa ūdens bagātība. "No mazajām aļģēm barojas mazie vēžveidīgie, kas ir tie, kurus varam redzēt, kustoties ap objektīvu." Speciālists skaidro, ka ar šiem objektiem barojas raudas, kā arī zivju mazuļi.

Aizvadītā nedēļa tiešraidē redzamajā kadrā bijusi bagātāka arī ar zivīm, taču zivju mazā aktivitāte aizvien saistāma ar auksto ūdens temperatūru. Neskatoties uz to, trīs zivju sugas bija iespējams identificēt. "Līdaka izskatījās, ka vairāk inspicēja šo vietu, kas Daugavai ir pietiekoši neparasta. Otri bija asarīši – tie vienmēr meklē slēptuvi, viņiem patīk dzīvoties ēnā. Nevarēja saprast, vai asarīši ir vai nav iznārstojuši." Olte gan norāda, ka šim procesam vajadzētu jau būt notikušam, taču, iespējams, siltākā laikā kāds asaris piekabinās ikru lentes uz zivju ligzdas.

"Galvenais mūsu objekts bija raudiņas. Redzējām lielākas, mazākas raudiņas. Pievērsiet uzmanību – lielākajām raudiņām aizvien vēderi ir ļoti apaļi, ļoti pilni. Tas ļauj droši domāt un cerēt, ka, lai arī šis pavasaris ir neparasts, neesam nogulējuši raudu nārstu, kas varētu būt skaistākais brīdis, ko redzam tiešraidē," stāsta Olte. Siltajai laika tendencei saglabājoties, eksperts prognozē, ka būs iespējams kamerā vērot arī raudu nārstošanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!