Ārstēšana izmaksās vairāk nekā ciltsraksti

Neatkarīgi no tā – iegādājies šķirnes vai bezšķirnes dzīvnieku, ir būtiski, lai mīlulis iegādes brīdī būtu vesels un tā nonākšanā pie jaunajiem īpašniekiem tiktu ievērotas visas prasības. Tās nav radītas ar mērķi sarežģīt cilvēku dzīves, bet gan, lai pasargātu gan ķepaini, gan viņa jauno saimnieku. Tikai no savām kļūdām var mācīties – tā teic Kate, kura piedzīvojusi daudz sāpīgu brīžu, tāpēc ka it kā iegādājusies šķirnes suņus bez ciltsrakstiem. "Ģimenē nolēmām iegādāties divus kucēnus uzreiz. Interneta sludinājumos redzējām, ka ir mūsu izvēlētās šķirnes kucēni, bet tie atrodas Lietuvā. Pārdevēja bija atsaucīga, teica, ka atvedīs uz Rīgu," stāsta sieviete. Nelielas bažas ģimenei bijušas par to, ka suņiem nav ciltsrakstu, taču domājuši, ka tas nekas – negrasās jau vest uz izstādēm. Turklāt cena arī bijusi pieņemama – 300 latu par kucēnu.

Kad pirmoreiz ieraudzījuši mazos ķepaiņus, tā bijusi mīlestība no pirmā acu skatiena, atminas Kate. "Viņi bija tik mīļi. Pirmās dienas viss bija kārtībā, nekādu problēmu nebija, likās – o, cik labi, ka tas tā izvērtās! Taču pēc dažām dienām sākās murgs." Abi kucēni saslimuši. Veterinārārsts noteicis diagnozi – parvovīruss, kas suņiem ir sevišķi bīstams. "Tas bija tik šausmīgi. Viņi bija pieslēgti pie sistēmas, katru dienu vedām pie ārsta, izdevām milzīgu naudu," atceras Kate. Suņuki, par laimi, atveseļojušies, taču veselības likstas tos nepamet – viņi ir ļoti jutīgi itin pret visu, tāpēc saimniekiem jābūt uzmanīgiem. "Ir skaidrs, ka sieviete, no kuras suņus nopirkām, mums vienkārši viņus iesmērēja slimus, jo pēc tam pat neatbildēja uz zvaniem. Kopā ar mums kucēnus nopirka vēl divi pazīstami cilvēki, kuru suņi arī saslima. Ar šodienas domāšanu saprotu, ka rīkojāmies vieglprātīgi, un nekad vairs nerīkotos tāpat. Ir jābūt ļoti, ļoti uzmanīgiem, jāpievērš uzmanība katrai vakcinācijai un katram dokumentam. Beigu beigās cieš saimnieks, nevis pārdevējs, un tas ir ļoti sāpīgi," teic Kate. Vienlaikus viņa piebilst, ka mājdzīvnieks sniedz nenovērtējamu laimi un mīlestību, taču šāda lēmuma pieņemšanā jābūt ļoti atbildīgam.

Dzīvnieks nav rotaļlieta, kuru, kad tā apnīk, var izmest ārā. Katram potenciālajam mājdzīvnieka saimniekam ir jāizprot, ka ķepainis dzīvos vairākus gadus, iespējams, pat desmitus. Tieši tāpēc ir tik svarīgi uzdot sev vairākus būtiskus jautājumus. Piemēram, vai man būs pietiekami daudz brīva laika, ko veltīt savam mīlulim? Suņa iegādes gadījumā: vai spēšu nodrošināt regulāras pastaigas? Jāpievērš uzmanība savam dzīves ritmam un apstākļiem. Nereti mājdzīvnieku paņem kā dāvanu bērnam, taču beigu beigās jāsaprot, ka, visticamāk, vecāki būs tie, kam nāksies uzņemties atbildību un pienākumus. Arī cilvēkiem, kuri daudz ceļo vai bieži dodas izbraucienos, kārtīgi jāpārdomā, vai būs, kur ķepaini atstāt. Un, protams, arī finansiālais aspekts – skaidrs, ka dzīvnieks grib ēst. Taču tie nav vienīgie izdevumi. Ja četrkājainajam draugam gadās saslimt, tēriņos var nākties iekļaut milzīgas summas par ārstniecību. Tāpat arī laiku pa laikam jāveic vakcinācija. Veterinārie pakalpojumi dažkārt ir dārgāki par cilvēku ārstniecību!