Foto: Inga Lupančuka

Ukrainas atbalstam šajā grūtajā laikā savu izpalīdzīgo roku sniegt var katrs no mums – vai tas ir mazs vai liels ziedojums, naktsmājas, transporta sarūpēšana vai vienkārši atbalsta vārdi garāmgājējam. Arī Inga Lupančuka ir rīkojusies: viņa no Ukrainas briesmām paglābusi 26 suņus – pitbulus un amerikāņu bullijus – un abas viņu saimnieces, suņu audzētājas, kas tagad atrodas Latvijā, nosacītā drošībā, jo nu pāri galvām nelido raķetes un aiz logiem nebrauc tanki.

Sarunā ar "Delfi" Inga uzsver, ka Ukrainā tiek iznīcinātas mājas ne tikai cilvēkiem, bet arī viņu četrkājainajiem draugiem, kuriem grūti paskaidrot, kāpēc rīta pastaiga pa mežu izvērtusies nedēļu ilgā braucienā uz citu valsti.

"Tie ir mani draugi un viņu suņi!" Inga zibenīgi atbild uz jautājumu, kas ir izglābtās sievietes un viņu 26 suņi. Savulaik Inga no šīs audzētavas iegādājusies savu četrkājaino mīluli, un tas bijis sākums labai draudzībai. Audzētava atrodas Zaporižjā – Ukrainas dienvidaustrumos. "Kad sākās karš, nekavējoties sākām risināt jautājumu, kā viņas un suņus izvest no valsts. Viņām bija tikai vieglās mašīnas, jo, protams, neviens negatavojās karam. Savukārt suņu – daudz! Tā mēs saziedojām Veronikai (audzētavas īpašniecei – aut.) naudu, par kuru viņa kara apstākļos nopirka mašīnu – lielo busiņu, kurā nu bija iespējams ietilpināt lielāko daļu audzētavas suņu," stāsta Inga.

Ar busiņu un vēl vienu vieglo mašīnu sievietes no Zaporižjas devās uz Rumānijas robežu. Tikmēr Inga Latvijā nodarbojusies ar organizēšanu – sadabūjusi busus un draugus, kas devās sievietēm un suņiem pretī, uz robežu.

Beigās viņiem sanāca iebraukt Ukrainā, tieši kara zonā, jo busiņš, ko iegādājās Veronika, salūza. Suņu saimnieces Veronika un viņas mamma Tetiana pašas nevarēja izbraukt no valsts, tādēļ Ingas draugiem Oskaram Grosmanim un Silvestram Kaņepam nācās iebraukt kara zonā. Uz Latviju bēgļi un viņu glābēji brauca trīs diennaktis, šķērsojot Rumānijas robežu, kur viņus izmitināja klosterī. Veronikas vīrs un brālis palika Ukrainā, bet viņu plānos ir salabot busiņu un, ja būs tāda iespēja, palīdzēt citām suņu audzētavām izbraukt no valsts.

"Lūk, šādu garu, nogurdinošu un pārdzīvojumu pilnu ceļu ir piedzīvojuši 26 suņi un viņu saimnieces. Šobrīd gan saimnieces, gan suņi ir nosacītā drošībā, jo pāri galvām nelido raķetes un aiz logiem nebrauc tanki, taču tāpat kā cilvēkiem, arī suņiem pēkšņās pārmaiņas rada ne tikai emocionālu stresu, bet arī reālas veselības problēmas. Nepieciešama veterinārārsta apskate, analīzes, nepieciešama specializēta pārtika un vieta, ko vismaz pagaidām saukt par mājām..." stāsta Inga.

Foto: Inga Lupančuka

Kā palīdzēt?


Inga stāsta, ka šobrīd kara bēgļi atrodas viņas telpās – suņu skoliņā. Lai gan interese, iespējams, pat ir ļoti liela, pagaidām pagaidu mājas suņiem nemeklē, kamēr nav veikta veterinārārsta apskate un nav izpildīti PVD nosacījumi. Bultipa šķirņu pazinēja akcentē, ka šī šķirne prasa nopietnas rūpes, lai viņa suņus "izdāļātu pa labi, pa kreisi visiem!" Neskatoties uz to, daļai suņu pagaidu mājas sniegs Ingas paziņas un draugi. Tāpat ir kucēni, kurus suņu saimnieces grasās pārdot, lai nodrošinātu sev iztikas līdzekļus.

Kā uzsver Inga, šobrīd gan Veronikai, gan viņas mammai darbs ir atrasts, taču nepieciešams nākt palīgā ar īstās dzīvesvietas atrašanu. Vieta, kurā viņi uzturas (suņu skola), nav īsti piemērota ilgstošai dzīvošanai. "Tātad – šobrīd nepieciešama ir kāda mājiņa vai vasarnīca, kuru mēs labprāt īrētu, protams, ne par astronomiskām cenām. Būtu vēlams, lai šī vieta atrastos Ķekavas pusē, Baldonē vai Olainē, lai viņas būtu tuvāk man. Proti, lai es viņas varētu izvadāt uz darbu, ja nepieciešams, arī uz klīnikām," lūdz Inga.

Jaunās naktsmājas, protams, meklē kopā ar suņiem


Inga vēlas piebilst, ka sievietes ir ļoti kārtīgas, tāpat suņi regulāri tiek staidzināti un dzīvo būros. Proti, kad izstaigājušies, guļ savās vietiņās.

Runājot par barību, tas gan esot diezgan sarežģīti. Inga, kas sevi sauc par pitbulu pazinēju, ir arī suņu barības izplatītāja. Viņa ir jau sazinājusies ar ražotājiem, lai saprastu, vai tiks sniegta palīdzība vai, iespējams, piešķirts atbalsts patīkamas atlaides formā. Tāpat apzvanīti kolēģi un arī konkurenti, lai uzzinātu par kādām cenām var iegādāties barību.

Es nevēlos, lai katrs cilvēks pērk barību un nes man to! Tāpēc, ka suņus nedrīkst barot katru dienu ar citu pārtiku, jo tas var novest pie nopietnām veselības problēmām. Viņiem ir jāēd viena veida barība!
Inga Lupančuka
Foto: Inga Lupančuka

Ikviens ir lūgts palīdzēt ar ziedojumiem, kuri tiktu izmantoti, lai nodrošinātu četrkājaino draugu uzturēšanos Latvijā un pat glābtu viņu dzīvības, jo, kā jau minēja Inga, garais ceļš nav palicis bez sekām.

Kā norāda Inga, jau labu laiku izveidota labdarības organizācija – biedrība "Suņu dzīve", taču tai nebija atvērts bankas konts. Šobrīd Inga gaida, kad banka viņai izsniegs maksājumu karti, tāpēc līdz tam būtu ļoti vērtīgi ziedojumus sūtīt uz Ingas privāto kontu. To vari atrast Ingas "Facebook" profilā, kā arī tur var sekot līdzi visiem jaunumiem par suņu gaitām Latvijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!