Foto: Publicitātes foto

Iedot draugam savu bankas karti vai izņemt naudu cita vietā un par to nopelnīt 50 vai 100 eiro? Ne vienam vien jaunietim šāds nieka darbiņš šķiet ārkārtīgi vilinošs. Taču vāja finanšu pratība liedz apzināties, ka līdz ar vieglu naudu, kura tiks ātri vien iztērēta, tiek nopelnīta arī kriminālatbildība.

Kopā ar kriminālatbildību, visticamāk, būs arī ieraksts par sodāmību uz visu mūžu, kas nākotnē apgrūtinās iespēju atvērt kontus bankā, saņemt kredītus, iegūt kāroto izglītību vai ieņemt labi apmaksātu amatu. Jo jaunietis ir kļuvis par "naudas mūli", un šāds risks pastāv ikvienam, kuram ir pašam sava bankas karte ar daudz maz pieklājīgu diennakts limitu.

Par "naudas mūļiem" viegli var kļūt pat pusaudži

Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieka vietniece Solvita Sļadze atklāj – mūsdienās nav vajadzības kādam uzglūnēt tumšā šķērsielā, lai piekautu un atņemtu maku, jo daudz ienesīgāka ir zagšana digitālajā vidē. Turklāt nekādas vardarbības – upuri savu naudu pat ļoti lielos apmēros atdod brīvprātīgi tikai vienas sarunas rezultātā. Gada laikā no Latvijas iedzīvotājiem tiek izkrāpti vairāk nekā astoņi miljoni eiro, un, visticamāk, šī summa ir vēl lielāka, jo daudzi apkrāptie cilvēki kaunas par notikušo un par to neziņo. Tiesa, šim rūpalam ir sava ēnas puse: negodīgi iegūta nauda ir kaut kā jāpadara legāla un jānoslēpj noziedznieka identitāte, citādi ar izkrāptajām summām neko nevar iesākt.

Un te spēlē iesaistās "naudas mūļi". Par krāpnieku upuriem parasti kļūst tie, no kuriem var kaut ko izkrāpt, tātad cilvēki, kuriem ir pietiekami daudz naudas, savukārt par "naudas mūļiem" visbiežāk kļūst jaunieši no 16 gadu vecuma, kuriem jau ir sava bankas karte ar diennakts limitu, kas pārsniedz 1000 eiro. Mazākiem bērniem diennakts limits parasti ir daži desmiti eiro, turklāt darbības ar karti uzrauga vecāki, bet krāpnieku interesēs ir ātri izlaist caur svešiem kontiem lielas naudas summas, tādēļ šādi ierobežojumi viņiem nav saistoši. Taču jaunieši, kas jau paši pārrauga savu finanšu saimniecību, kļūst noderīgi nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas jeb naudas atmazgāšanas procesā.

"Naudas mūļu" uzdevumi – vienkārši, bet krimināli sodāmi

"Naudas mūļi" savus pakalpojumus sniedz vairākos veidos. Viens variants – viņi par nelielu atalgojumu uz diennakti aizdod kādam citam savu bankas maksājumu karti ar PIN kodu. Otrs – jauniešiem tiek piedāvāts atvērt kontu kādā no kredītiestādēm vai maksājumu pakalpojumu iestādēm un to pārdot citām personām. Ļoti izplatīts paņēmiens ir jauniešu kontos ieskaitīt prāvāku naudas summu, kuru tad viņiem liek izņemt un atdot krāpniekiem skaidrā naudā, par to saņemot nelielu atalgojumu. Nereti naudas izņemšana tiek organizēta naktī, īsi pirms un īsi pēc pusnakts, uzreiz liekot izņemt divu diennakšu maksimālo limitu. Mēdz būt pat situācijas, kad vairākus "naudas mūļus" ar auto nogādā pie bankomāta, liekot izņemt vajadzīgās summas. Pēc tam šī nauda tiek samainīta uz virtuālu valūtu un nosūtīta jau īstajam krāpniekam.

Izplatīta leģenda: draugs sūdzas, ka viņa tētis dzīvo Vācijā, sūta 5000 eiro, bet karte nobloķēta, lūdz iedot savējo uz vienu dienu. "Jāsaprot, ka, pat ja šim stāstam esi noticējis, savu karti citiem dot nedrīkst. Ja iedevi – kriminālatbildību nopelnīji, un nav svarīgi, ticēji vai neticēji. Nekādos apstākļos nedrīkst uzticēt savu karti un PIN kodu kādam citam vai ļaut izlaist caur savu kontu nezināmas izcelsmes līdzekļus no svešiniekiem," brīdina Valsts policijas pārstāve.

Foto: Shutterstock

Tā kā izkrāptās summas ir milzīgas, banku iekšējās drošības procedūru dēļ ir vajadzīgi ļoti daudzi "naudas mūļi", lai shēma izdotos. Un ļoti daudzi jaunieši piekrīt – par 50, 100, 200 eiro. "Krāpnieki vervē "naudas mūļus" dažādos ceļos – atkarīgs no tā, cik ātri tādus vajag atrast. Brīdī, kad krāpnieka rokās jau ir nonākusi izkrāptā summa, viņam ir jābūt pieejamam arī gatavam kontu sarakstam, kur šo summu ieskaitīt. Tāpēc steidzamos gadījumos tiek vervēti draugi, kaimiņi, skolasbiedri, tiek izmantoti arī viltus profili soctīklos, uzdodoties par jauniem draugiem. Ja nedeg, uzraksta sludinājumu – "iedod savu bankas karti un PIN kodu uz diennakti un nopelni". Un ļoti daudzi jaunieši piekrīt, pat ja nojauš, ka īsti likumīgi tas nav, jo domā, ka viņiem nekas par to nebūs. Taču būs – ja ne tūlīt, tad agri vai vēlu šādas darbības novedīs pie darīšanas ar Valsts policiju un prokuratūru un sodāmības, bet to no biogrāfijas izdzēst nevarēs nekad," brīdina Sļadze.

"Naudas mūļi" nepaliek nepamanīti un nesodīti

Ikvienam, kurš iesaistās netīrās naudas atmazgāšanas shēmās, ir jāapzinās, ka šādas darbības atstāj pēdas banku sistēmās uz daudziem gadu desmitiem. Nereti brīdī, kad banka sāk interesēties par aktivitātēm jauniešu kontos, viņi melo bankai un izdara vēl vienu noziegumu, sniedzot nepatiesas ziņas kredītiestādei. Tas viss varētu nenotikt, ja jaunieši apzinātos, ka tiks saukti pie atbildības.

Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa izmeklē investīciju krāpšanas, pikšķerēšanas, vikšķerēšanas, smikšķerēšanas u. tml., un izmeklētāju redzeslokā šobrīd ir vairāki simti "naudas mūļu". "Tā ir tikai vienas atsevišķas nodaļas statistika, visā Latvijā šādu jauniešu varētu būt tūkstošiem. Diemžēl Baltijas reģionā organizētām noziedzīgām grupām atrast "naudas mūli" nav problēmu. Jo, pirmkārt, tos 100 eiro jaunieši vēlas, otrkārt, trūkst izpratnes par to, ka tā ir sodāma darbība un agri vai vēlu būs darīšana ar Valsts policiju. Sodāmība un saukšana pie kriminālatbildības nākotnē liegs strādāt ļoti daudzos darbos, it īpaši atbildīgos, labi atalgotos amatos, un veikt citas darbības, un tas ir ieraksts uz mūžu," stāsta Sļadze.

Soda bardzība ir atkarīga no veiktajām darbībām. "Ja cilvēks uz diennakti aizdevis kādam savu bankas karti ar PIN kodu, – vienalga, kuram, kaut vai tuviniekam, – visticamāk, viņu sagaida sods - piespiedu darbi, ar nosacījumu, ja viņš iepriekš nav bijis sodīts. Ja pats kļuvis par vervētāju, tā būs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kas ir smags noziegums, un nāksies atmaksāt visu šādi nopelnīto, kā arī tiks piespriesta nosacīta vai reāla brīvības atņemšana vai piespiedu darbi, vai naudassods. Ja šādu noziedzīgo epizožu jau ir bijis desmitiem un runa ir par ļoti lielu summu legalizēšanu, tā jau ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija organizētā grupā vai lielā apmērā, kas, visticamāk, beigsies ar brīvības atņemšanu. Pie kriminālatbildības sauc personas no 14 gadu vecuma," stāsta policijas eksperte.

Foto: LETA

Mans bērns ir iesaistīts šādā shēmā. Ko darīt?

Ir bijuši gadījumi, kad vecāki, uzzinot par bērna nodarbošanos, kopā ar atvasi dodas uz policiju un paši pastāsta, kas noticis. To var vērtēt kā vainu mīkstinošu apstākli, un atsevišķos gadījumos persona var netikt saukta pie kriminālatbildības. Taču vispareizāk būtu pārrunāt riskus ar bērnu, pirms viņš saņem savu pirmo bankas karti.

"Diemžēl izpratne par finanšu jautājumiem kopumā ir diezgan slikta arī pieaugušajiem," norāda Sļadze. "Ja bērns ir audzis ģimenē, kur ir normāli iedot savu maksājumu karti otram, lai tas pats sev kaut ko nopērk, kāpēc gan savu karti neiedot arī draugam? Taču, saņemot maksājumu karti bankā, ikviens parakstās, ka vienīgais lietotājs būs viņš pats. Izņēmums ir tikai ģenerālpilnvara, kuru iegūst pie notāra noteiktiem mērķiem. Cita attaisnojuma savas kartes nodošanai otram cilvēkam nav. Ir svarīgi runāt par šiem jautājumiem ar bērniem, pirms viņi iegūst savu pirmo bankas karti. Bērniem skolā un mājās jāmāca kritiskā domāšana, finanšu pratība, informācijas analīze un pārbaude, nepaļaušanās uz neuzticamiem informācijas avotiem. Tā ir gan skolas, gan vecāku atbildība, jo tas ir tikai laika jautājums, kad pret ikvienu kāds mēģinās izdarīt finanšu noziegumu."

Nozieguma pēdas nevar atmazgāt

Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par finanšu noziegumu veidiem un iespējām pasargāt sevi no apkrāpšanas un iesaistīšanas krāpnieku shēmās, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) īsteno kampaņu "Nozieguma pēdas nevar atmazgāt". Kampaņas laikā plašsaziņas līdzekļos, sociālajos tīklos un izglītojošās lekcijās FID kopā ar sadarbības partneriem informē par aktuālo situāciju naudas atmazgāšanas novēršanas jomā Latvijā, par finanšu noziegumiem, to raksturu, smagumu un ietekmi uz ikvienu iedzīvotāju, kā arī skaidro iespējas, kā izvairīties no apzinātas un neapzinātas dalības finanšu noziegumos.

Kampaņas vēstnesis, kiberdrošības entuziasts Elviss Strazdiņš saka: "Mūsdienās par "naudas mūli" var kļūt jebkurš neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai sociālā statusa. Vieni par "mūļiem" kļūst neapzināti, piemēram, izpalīdzot kādam internetā iepazītam svešiniekam pārskaitīt naudu caur savu bankas kontu vai arī neapzināti iedodot piekļuvi savam kontam. Otri to dara apzināti ar mērķi nopelnīt. Jauniešiem šis kārdinājums viegli un ātri nopelnīt ir īpaši liels, jo nekādu iepriekšēju pieredzi un zināšanas neviens neprasa, un uz viņiem vieglāk izdarīt spiedienu. Ja vēl redz, ka arī draugi šādā veidā gūst peļņu, vispār neliekas nekas traks. Taču šie naudas līdzekļi bieži vien ir iegūti, apkrāpjot cilvēkus un sabojājot viņu dzīves. Un visi šie noziegumi gulstas arī uz "mūļu" sirdsapziņas, jo viņi palīdzēja tam visam notikt."

Viņš atgādina – jaunieši, kuru vecāki nekontrolē viņu bankas kontu darījumus, ir pakļauti vēl lielākam riskam. Tāpēc ir ļoti svarīgi gan jaunietim, kurš soli pa solim uzsāk ceļu uz patstāvīgāku dzīvi, gan viņa vecākiem pilnveidot zināšanas par drošību digitālajā vidē un nekādā gadījumā neatklāt citiem savus personīgos datus.

"Arī uzsākot pirmās darba gaitas, jāapzinās, ka noteikti nāksies saskarties ar krāpšanas mēģinājumiem," brīdina Strazdiņš. "Nevis varbūt, bet noteikti. Tāpēc ir jādomā kritiski."

Tam piekrīt arī Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieka vietniece Sļadze – jaunieši, kuri neiemācīsies pārbaudīt informāciju un atšķirt īstus SMS un zvanus no neīstiem, agri vai vēlu paši kļūs par krāpnieku upuriem.

"Katram ir jāsaprot – pat ja krāpnieki ir iemācījušies krāpt citus cilvēkus, viņi ar šo naudu nevarēs neko iesākt, ja to nebūs iespējams legalizēt. Ja nebūtu "naudas mūļu", kuri piekrīt izlaist caur saviem kontiem netīru naudu, arī krāpšanas nebūtu, jo to nevarētu noslēpt. Simtiem jauniešu palīdz atmazgāt miljoniem eiro, taču viņu spēkos ir mazināt noziedzību un netīras naudas apriti, vienkārši neiesaistoties šādās darbībās," rezumē Sļadze.

Vairāk uzzini vietnē vieglanauda.lv.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!