Nav nekādu pierādījumu, ka romieši pirms 2000 gadiem situši cilvēkus krustos, bet stāsts par kristiešu pestītāja nāvessoda izpildi ir balstīts baznīcas dogmās un mākslinieku ilustrācijās, atsaucoties uz teologu Gunnaru Samuelsonu, ziņo The Telegraph .
Samulesons, kurš par šo tēmu sarakstījis 400 lapaspuses garu pētījumu, apgalvo, ka, tulkojot no oriģinālvalodām, Bībele varētu būt tikusi pārprasta - senajos tekstos neesot tiešu atsauču ne uz naglām, ne krustā sišanu. Tajos rakstīts, ka Jēzus nesis kādu staurus, kas tulkojumā varot nozīmēt nevis krustu, bet stabu.
"Antīkajā literatūrā trūkst jebkādu atsauču uz krustā sišanām. Avotos, kuros loģiski vajadzētu būt šīs Jēzus nāves versijas pamatojumam, tādu nav iespējams atrast. Arī Jaunā Derība nepasaka tik daudz, cik mums gribētos cerēt," skaidro Gēteborgas universitātes zinātnieks.
"Tas, ka vīrietis vārdā Jēzus šajā pasaules daļā ir dzīvojis, ir labi pierādīts fakts. Es arī ticu, ka minētais vīrietis ir Dieva dēls. Es nevēlos mudināt kristiešus apšaubīt vai neticēt Bībelei. Es tikai vēlos panākt, lai mēs to lasām tādu, kāda tā ir, nevis tādu, kādai mums liekas, ka tai būtu jābūt," aicina Samuelsons.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
