Lai noskaidrotu kā cīnīties ar mazajiem asinssūcējiem un uzzinātu, vai mājdzīvnieku blusas kož arī cilvēkiem, "DELFI Māja un dārzs" sazinājās ar Latvijas Dabas muzeja entomologu Jāni Dreimani.
Ja odus var sadzirdēt un ātri vien noķert, tad blusas ir teju vai neiespējami pamanīt - domājot, kā veiksmīgāk notvert pamanītu blusu, tā ir jau aizlēkusi tālu prom. Tās dzīvo drēbju skapī, gultā, segas, grīdas segumā un mājdzīvnieku kažokā.
"Latvijā ir sastopamas 39 blusu sugas, kas dzīvo ne tikai kaķu un suņu kažokos, bet arī uz cūku, žurku un putnu ādas. Pieaugušas blusas ir siltasiņu dzīvnieku parazīti, kuriem ir dūrēja-sūcēja tipa žokļu aparāts," stāsta Dreimanis. Koduma vietā blusa ievada siekalas, kas cilvēkam un mājdzīvniekam izraisa niezi, bet sliktākajā gadījumā - pēc blusas koduma cilvēkam var rasties alerģiska reakcija.
Cilvēka blusa (Pulex irritans) - pārtiek ne tikai no cilvēka asinīm, bet arī no kaķa, suņa un žurku asinīm. Mājdzīvnieki ir viens no veidiem, kā šis blusas izplatās. Entomologs atklāj, ka dzīvnieku blusas var kost arī cilvēkam, tāpēc ir jārūpējas par dzīvnieku atblusošanu.
"Blusas ķermenis nav tāds, kā vairumam kukaiņu: parasti kukaiņu ķermenis ir plakans no augšas uz leju, bet blusām - ķermenis ir plakans no sāniem. Šāds plakans un gluds ķermenis blusai palīdz pārvietoties cauri dzīvnieka vilnai," stāsta Dreimanis.
Blusai ir garas un spēcīgas pakaļkājas, kas, lecot, palīdz pārvietoties lielos attālumos.
Blusas mutei ir dūrēja-sūcēja tipa žokļu aparāts, kas ļauj ērti pārkost upura ādu un sūkt asinis. Pārdurot ādu, blusa ielaiž brūcītē savas siekalas, kas izraisa niezi, bet var izraisīt arī alerģisku reakciju.
Blusas attīstībai ir četras stadijas: ola - kāpurs - kūniņa - pieaudzis kukainis.
"Blusas kāpurs ir bezkājains, visbiežāk mīt netīrumu pilnās grīdas spraugās vai zem paklājiem un pārtiek no organikas, piemēram, trūdošām dzīvnieku valsts atliekām un pieaugušu blusu izkārnījumiem, jo mazie kāpuri nesūc asinis. Pieaugušas blusas pārsvarā dzīvo apkārtējā vidē, un tikai pirms vairošanās procesa tās uzbrūk cilvēkam un dzīvniekiem, lai uzsūktu asinis, kas nepieciešamas blusu vairošanās procesam," stāsta entomologs.
Blusas sāka aktīvi pētīt tad, kad atklājās, ka tās ir dažādu slimību pārnēsātājas - var izplatīt mēri un endēmisko izsitumu tīfu. Ceļojot no viena saimnieka pie otra, blusas pārnēsā arī dažādas infekciju slimības, kas nonāk cilvēka asinīs.
"Visbiežāk blusas sastopamas lauku mājās un vasarnīcās, kur tās veiksmīgi slēpjas grīdu spraugās. Tieši tāpēc tām patīk vecās koka grīdas, nevis linoleja grīdas pārklājums. Viens no priekšnoteikumiem kā cīnīties pret blusām un to kāpuriem - bieži tīrīt grīdas ar putekļsūcēju," iesaka Dreimanis.
Paņēmieni cīņā ar blusām:
- Regulāra mājdzīvnieku atblusošana;
- Regulāra mājas grīdu tīrīšana ar putekļsūcēju;
- Grīdas spraugu novēršana, ja tādas mājoklī ir;
- Ķīmiskie pretblusu līdzekļi (bez to lietošanas vairumā gadījumu iespējams iztikt, ja tiek ievēroti iepriekšminētie paņēmieni).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
