”Sākumā tā tiek vaļā no visas matērijas. Šīs nāves mokas turpinās aptuveni miljardu gadu. Tad paliek pāri tikai zvaigznes kodols. Tas padara zvaigzni par tā saukto ”balto punduri”, stāsta Onsalas observatorijas vadītājs Hanss Olofsons.
Olofsons ir viens no zinātniekiem, kuri pētījuma laikā fiksējuši matērijas spirāli ar ļoti jaudīgo ”Alma” teleskopu Čīlē. Pētījums tiks publicēts žurnālā ”Nature”.
”Mirstošo” zvaigzni sauc ”R Sculptoris”, līdzīgi kā citas zvaigznes savā pēdējā dzīves posmā, tā sviež visumā lielu daudzumu savas matērijas, kura kļūs par nākotnes zvaigžņu būvmateriālu. Šī matērija ir tas, no kā uz Zemes ir veidojusies dzīvība, skaidro zinātnieki.
Izmestās matērijas spirālveida struktūru varētu būt radījusi cita tuvumā riņķojoša zvaigzne ”E Sculptoris”, uzskata zinātnieki. Zinātnieki šo atklājumu uzskata par nozīmīgu, jo tā ir pirmā reize, kad ir izdevies ieraudzīt tāda veida spirāli trīs dimensijās.
Atklājums arī parāda, kā varētu izskatīties Saules ”miršana” pēc sešiem vai septiņiem miljardiem gadu, vēsta ”The Local”.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
