Pēc pētnieku aplēsēm, debess ķermeņa diametrs ir nedaudz lielāks nekā Zemei, un viens apriņķojums apkārt savai zvaigznei šai planētai prasa vien astoņas ar pusi stundas. Turklāt Kepler-78b atrodas tālu aiz potenciāli apdzīvotās zonas, uzsilstot līdz gandrīz līdz 3000 grādu.
Eiropas zinātnieki secinājuši, ka planētas masa ir 1,48 līdz 2,12 Zemes masas, bet ASV pētnieki lēš, ka Kepler-78b masa ir aptuveni 1,69 Zemes masas. Savukārt blīvums ir no četriem līdz pieciem gramiem uz vienu kubikcentimetru.
Zinātnieki uzskata, ka ar šādu blīvumu planētai nevajadzētu radikāli atšķirties no Zemes. Visticamāk, Kepler-78b sastāv no dzelzs un klints iežiem, kuru sastāvs gan ne obligāti līdzinās uz Zemes atrodamiem. Augstas temperatūras dēļ Kepler – 78b virsmu varētu klāt šķidra lava, bet radiācijas fons varētu būt krietni augstāks nekā uz Zemes.
Lai gan nav runas par to, ka planēta būtu apdzīvota, no ģeoloģisko raksturojumu viedokļa, šo planētu varētu saukt par Zemes dubultnieku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
