Eifeļa tornim jubileja: 'Dzelzs dāmas' vēsture un līdzinieki citur pasaulē

Tornis uzbūvēts laikā no 1887. līdz 1889. gadam kā ieejas arka Vispasaules izstādei (franču: Exposition Universelle) par godu Francijas revolūcijas gadadienai. Atklāts 1889. gada 31. martā, bet atvērts apskatei paša gada 6. maijā.

Lai taptu šis dzelzs milzis trīssimt strādnieku savienoja 18 038 tērauda detaļas. Kopš tā laika to ir apmeklējuši vairāk nekā 250 miljoni cilvēku. Noskaidrots arī, ka Eifeļa tornis Parīzē ir viena no populārākajām pašbilžu uzņemšanas vietām pasaulē - tā liecina Lielbritānijā bāzētā tūrisma portāla "Attraction Tix" apkopotie dati.

Inteesanti, ka vairāk nekā simts gadus ilgi par Eifeļa torņa tehnisko drošību rūpējās tikai krāsotāji un apkopes darbinieki. Protams, mūsdienās ar šādu kontroles līmeni nepietiektu, tieši tāpēc "veco Dzelzs dāmu", kā paši parīzieši mīlīgi dēvē Eifeļtorni, pašlaik uztur ar moderno tehnoloģiju palīdzību. Eifeļa tornim piemērota digitālā projektēšana, kā rezultātā iegūtie mērījumu ļaus torni nodrošināt, lai tas varētu izturēt vēl nākamo divu vai trīs gadsimtu izaicinājumus.

Pērn Eifeļa torņa skatu platformai atklāta stikla grīda, kas ļauj lūkoties uz Parīzi zem kājām. Vairāk lasiet šeit.

Diez vai visi ir ievērojuši, ka Eifeļa tornis ir krāsots trīs atšķirīgos toņos. Celtnes pamatne ir tumšākajā krāsā, bet augšējā sekcija – visgaišākajā. Reizi septiņos gados nākas likt lietā aptuveni 60 tonnu krāsas, lai pasargātu torni no korozijas.

Tāpat, lai tā izskatu nedaudz atsvaidzinātu vai padarītu tematiskāku, tornis vairākkārt izgaismots dažādās krāsās, piemēram, par godu Francijas prezidentūrai Eiropas Padomē tas naktīs pus gadu bija izgaismots Eiropas savienības karoga krāsās.

Eifeļa torņa kopijas un līdzinieki

Iesākumā tornis nebija Francijas tautas iecienīts, daudzi to sauca pat par "jēlumu acī". Rakstnieks Gijs de Mopasāns regulāri pusdienojis torņa restorānā tikai tādēļ, ka tā bija vienīgā vieta, kur pats tornis nebija redzams. Tomēr citiem tas ļoti patīk - kāda sieviete pirms dažiem gadiem to pat apprecēja. 

Lai arī ko par šo objektu teiktu, Eifeļa tornis bija tā laika arhitektūras sasniegums. Šobrīd tas tiek uzskatīts par izteiksmīgu strukturālās mākslas darbu. Tādēļ neskaitāmās vietās dažādos izmēros un dažādiem mērķu vadīti tapuši arī torņa atdarinājumi, kopijas un līdzinieki. Daudzi no tiem atrodami atrakciju parkos, tāpat tie kalpo par TV un telekomunikāciju torņiem. 

Mazākas Eifeļa torņa kopijas atrodamas visā pasaulē – Lasvegasā (ASV), Kopenhāgenā (Dānija), Varnā (Bulgārija), Aktau (Kazahstāna) un citur.