Sena teika vēsta, ka reiz sensenos laikos Dievs dalījis cilvēkiem zemi, kur dzīvot. Taču gruzīni aizkavējušies pie dzīru galda un atnākuši par vēlu. Kad viņi beidzot stājušies Dieva priekšā, Dievs viņiem teicis, ka brīvu zemju vairs neesot. Gruzīni atbildējuši, ka būtu nākuši ātrāk, taču aizkavējušies, dzerdami uz paša Dieva veselību, un uzaicinājuši arī Dievu dzīrēs. Dievam gruzīnu dzīrēs tā paticis, ka viņš nolēmis atdot gruzīniem zemi, ko bija pataupījis pats sev. Patiesi – Gruzija ir dievišķi skaista zeme, un šis video, ceļojums laikā, ir kā pierādījums tam!

Video redzami unikāli kadri un "atdzīvinātas" vecas fotogrāfijas, parādot Gruzijas lepnuma un dabas bagātības minerālūdens "Borjomi" ceļu līdz pudelei un smalkajiem kūrorta atpūtniekiem.

Tāpat video redzami gan cara laika Krievijas strādnieki, kas salmu kūlīšos pako ūdens pudeles, gan smalkas dāmas, kas ieradušās uzlabot veselību ar Gruzijas zemes dzīļu bagātībām.

Bordžomi minerālie avoti tika atklāti pirms vairāk nekā tūkstoš gadiem. Par to liecina septiņas akmens vannas, kas tika atrastas 20. gadsimta sākumā un ir attiecināmas uz mūsu ēras 1. gadu tūkstoša sākumu. Acīmredzot tolaik minerālūdeni izmantoja nevis dzeršanai, bet gan vannām. Vēlāk avoti ilgu laiku grima aizmirstībā, bet to atrašanās vietas bija pamestas novārtā, teikts Borjomi.com.

Lai cik pārsteidzoši tas nebūtu, jaunu uzplaukumu minerālajiem avotiem nesa militārpersonas – 1829. gadā Bordžomi tika izvietots Hersonas (Kherson) grenadieru pulks. Reiz karavīri mežā Bordžomi upes labajā krastā atraduši minerālūdens avotu. Par atrasto avotu ieinteresējās pulkvedis Popovs. Viņš licis to iztīrīt, smelt pudelēs avota ūdeni un vest to pulkam. Pulkvedi mocīja kuņģa saslimšanas, tāpēc viņš pirmais pamanījis ūdens dziednieciskās īpašības un licis apjozt avotu ar akmeņiem un tuvumā uzbūvēt pirti un nelielu namiņu, kurā viņš varētu uzturēties.
1837. gadā Hersonas pulka vietā Bordžomi ieradās Gruzijas grenadieru pulks. Pulka ārsts Amirovs (Amirov) sāka pētīt avota ūdens sastāvu un īpašības. Tieši viņš pirmais nosūtījis ūdens paraugus uz Sanktpēterburgu un Maskavu.

1841. gadā Bordžomi avota ūdens jau bija tik slavens, ka cara vietvaldis Kaukāzā atvedis uz Bordžomi ārstēties savu slimo meitu. Par viņas slimību nekas nav zināms, taču avota ūdens palīdzēja viņai atlabt. Tāpēc vietvaldis nosauca pirmo avotu savas meitas vārdā par Jekaterinas avotu. Otru avotu, kas tobrīd bija atrasts un labiekārtots, viņš nosauca savā vārdā par Jevgeņija avotu.

1850. gadā Bordžomi tika izveidots minerālo ūdeņu parks, bet 1854. gadā sākās pirmās pudeļu pildīšanas rūpnīcas celtniecība.

20. gadsimta sešdesmitajos gados, PSRS iestājoties "atkusnim" – "Borjomi" radās iespēja iegūt atpazīstamību ārzemēs. 1961. gadā uz 15 valstīm, tostarp ASV, Franciju un Austriju, tika eksportēti 423 tūkstoši "Borjomi" pudeļu. 20. gadsimta astoņdesmitajos gados "Borjomi" pārdošanas apjomi sasniedza 400 miljonus pudeļu. "Borjomi" bija vispopulārākais minerālūdens Padomju Savienībā.

Tagad šo Gruzijas minerālūdeni eksportē uz 30 pasaules valstīm.

Vairāk par Gruziju un tās apskates objektiem lasiet šeit.

Materiāls tapis sadarbībā ar Gruzijas vēstniecību Latvijā un Borjomi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!