Foto: Reuters/Scanpix
Otrdienas, 22. marta, rītā gandrīz vienlaicīgi nogranduši divi sprādzieni Briseles Zanentemas lidostā. Arī Mālbeka stacijā netālu no Eiropas Savienības ēkām ir notikuši sprādzieni. Saņemtas ziņas par 151 ievainoto un 26 bojāgājušiem. Pašlaik slēgta gan lidosta, gan sabiedriskā transporta kustība, gan muzeji un daudzas citas iestādes Briselē. Beļģijas varasiestādes paziņojušas, ka pastāv trešais terora draudu līmenis, kas nozīmē, ka ir "iespējami un reāli draudi". Kā šādā situācijā rīkoties ceļotājiem?

Beļģijas kompetentās iestādes aicina iedzīvotājus drošības apsvērumu dēļ pēc iespējas nepamest dzīvesvietas. Drošības iestādes ziņojušas par vēl vairākiem atrastiem un neitralizētiem spridzekļiem. Ja plānojat ceļot tuvākajās dienās, pirms došanās uz lidostu, pārbaudiet aktuālo informāciju par lidojumiem un vajadzības gadījumā kontaktējieties ar aviokompānijām.

Kā informē Latvijas Ārlietu ministrija Latvijas valstspiederīgie, kuriem ir nepieciešama konsulārā palīdzība, var sazināties ar Latvijas vēstniecību Beļģijā, Briselē, pa tālruni: +32 477 182 435 vai +32 22 383 236. Informācija tuviniekiem Latvijā pieejama, sazinoties ar Konsulāro departamentu pa tālruni: +371 67016 364. Tāpat arī Sarkanais Krusts izveidojis mājaslapu, kurā var pieteikt vai meklēt pazudušus tuviniekus. To atradīsiet šeit.

Arī sociālajā tīklā Facebook ir izveidota drošības pārbaude jeb safety check, kas piedāvā iespēju lietotājiem, kas šobrīd atrodas Briselē un tās reģionā, paziņot par sevi draugiem un tuviniekiem. Ārlietu ministrija Latvijas valstspiederīgos, kas ir Briselē, Beļģijā, aicina izmantot šo iespēju. Sekojiet saitei šeit.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" paziņojusi par atceltiem lidojumiem uz un no Briseles 22. un 23. martā. Par to vairāk lasiet šeit.

Briselē ir ieviests augstākais terora apdraudējuma līmenis. Ārlietu ministrija aicina ceļotājus no Latvijas, "kuri atrodas vai tuvākajā laikā plāno doties uz Beļģiju, rūpīgi sekot līdzi aktuālajai informācijai Latvijas un Beļģijas plašsaziņas līdzekļos par drošības situāciju Briselē un Briseles galvaspilsētas reģionā un iespējamiem pārvietošanās ierobežojumiem. Ārkārtas situācijā aicinām nekavējoties sazināties ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts dežurantu pa tālruni: +371 26 33 77 11 vai e-pastu: palidziba@mfa.gov.lv."

Tāpat Ārlietu ministrija stingri iesaka jebkurai personai, kura dodas uz ārvalstīm, pirms ceļošanas iegādāties dzīvības un veselības apdrošināšanas polisi, kas paredz arī personas repatriāciju slimības vai nāves gadījumā, kā arī reģistrēties konsulārajā reģistrā. Ieteicams bez maksas noformēt arī Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK. Tā ir derīga trīs gadus, un ļaus ES, EEZ un Šveicē saņemt pirmo neatliekamo un nepieciešamo medicīnisko palīdzību tādā pašā apmērā, kādā tā tiek nodrošināta vietējiem iedzīvotājiem.

Stingrāki drošības pasākumi ieviesti arī visās Londonas, kā arī Frankfurtes, Berlīnes, Parīzes un citās lidostās, tādēļ jārēķinās ar aizkavēšanos un ilgāku laiku drošības kontrolei. Policijas klātbūtne palielināta arī visās Polijas lidostās, Vīnes, Prāgas, Ņujorkas, Bukarestes un citās lidostās, raksta Spiegel.de.

Lidostas "Rīga" paziņojumā teikts: "Atsaucoties uz notikumiem Briselē, informējam ka lidosta "Rīga" strādā ikdienas režīmā. Pagaidām nav noteiktas papildu drošības prasības."

Tāpat Vācijas laikraksts Spiegel.de brīdina, ka vilcienu kustība no Vācijas uz Briseli ir ierobežota – vilcieni kursē līdz Āhenei.

Kompensācija, ja lidojums atcelts

ES aviopasažieru tiesību regulā 261/2004 uzskaitītas pasažieru tiesības lidojumu kavēšanās un atcelšanas gadījumā. Ikviens pasažieris, kas cietis no šādām likstām, var atsaukties uz šiem noteikumiem. Turklāt tos piemēro arī tad, ja pasažieris no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ nevar lidot, piemēram, tāpēc, ka lidmašīna ir pārpildīta (overbooking – aviokompānijas nereti pārdod vairāk biļešu nekā lidaparātā ir sēdvietas).

Ja aviokompānijas dēļ pasažieris nevar iekāpt savā rezervētajā lidojumā vai tas tiek atcelts, viņam atkarībā no lidojuma maršruta pienākas 250 eiro (attālumā līdz 1500 kilometriem), 400 eiro (apmēram 1500 kilometri ES un 1500-3500 kilometri citos lidojumos) vai 600 eiro (visos citos gadījumos) kompensācija. Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja lidojums kavējas vairāk nekā divas līdz trīs stundas tuvākos lidojumos, vai četras stundas - maršrutos, kuru garums ir vairāk nekā 3500 kilometru.

Tiesības uz atlīdzību pasažieriem ir visos kavētajos vai neveiktajos lidojumos Eiropas Savienībā, kā arī līdzīgos gadījumos, izmantojot ikvienu aviokompāniju, kuras galvenais birojs atrodas ES.

Vairāk informācijas šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!