Covid-19 pandēmijas rezultātā kopš aprīļa sākuma Latvijā ir teju par astoņiem tūkstošiem bezdarbnieku vairāk. Tūkstošiem iedzīvotāju ir bezalgas atvaļinājumā, savukārt dīkstāves pabalstu (kas lielākoties ir mazāks par valstī noteikto minimālo algu) saņem ne tuvu ne visi, kas zaudējuši ienākumu avotu. "Delfi" skaidro, kā lielākie komunālo pakalpojumu sniedzēji un mobilo sakaru operatori reaģēs uz jauno situāciju.

RNP aicina nekrāt parādus

Rīdzinieku kopējais parāds pašvaldības uzņēmumam "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) ir 45 miljoni eiro. Lielākie parādi – par apkuri, ūdeni un atkritumu izvešanu. Pagaidām ir pāragri spriest, kā parādi augs ārkārtējās situācijas un lielāka bezdarba apstākļos. "Pēdējais rēķins bija martā par februārī sniegtajiem pakalpojumiem, tādēļ īpašas izmaiņas vēl nav fiksētas. Precīzāku dinamiku un tendences būs iespējams noteikt pēc rēķina par marta komunālajiem pakalpojumiem, kas ir jāapmaksā līdz 30. aprīlim," teic RNP pārstāvis Krists Leiškalns.

Iepriekš labklājības ministre Ramona Petraviča izsūtījusi Latvijas pašvaldībām vēstuli ar aicinājumu izrādīt pretimnākšanu iedzīvotājiem saistībā ar komunālajiem pakalpojumiem ārkārtējās situācijas laikā. RNP pavēstīja, ka šajā periodā nepiemēros nokavējuma procentus par laikus nesamaksātiem rēķiniem. To pašu paziņoja arī "Rīgas siltums" un "Rīgas ūdens". Vienlaikus visi komunālo pakalpojumu sniedzēji aicina klientus iespēju robežās norēķināties par pakalpojumiem laikus, lai neveidotos apjomīgi parādi.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!