Lai atjaunotu kādreizējo mazo zīriņu populāciju Carnikavā, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) no 1. maija līdz 31. jūlijam apmeklētājiem slēdz Gaujas grīvas kreisā krasta daļu, informē DAP.
Šajā periodā atpūtnieki, laivotāji, suņu saimnieki un makšķernieki aicināti atpūtai un pastaigām pludmalē izvēlēties citas liedaga zonas. Jo īpaši jārūpējas, lai suņi nešķērso iežogoto teritoriju.
Saskaņā ar DAP rīcībā esošo informāciju, pašlaik Latvijā ligzdo vairs tikai 70 - 100 mazo zīriņu Sternula albifrons pāru, kas aprīļa izskaņā atgriezušies no savām ziemošanas vietām Āfrikā. Tā kā to skaits turpina samazināties, šī suga Latvijā ir kļuvusi par kritiski apdraudētu. Ja izdosies atjaunot agrāko mazo zīriņu populāciju, tai līdzās ligzdos arī citas liedagā mītošās sugas, piemēram, upes un smilšu tārtiņi, upes un jūras zīriņi, kā arī jūras žagata.
Šie putni ligzdas ierīko liedaga smiltīs. Bieži vien ligzdas un dējums tajās pilnībā saplūst ar apkārtējo vidi, tādēļ cilvēka acij paslīd garām nepamanīts. Pludmalē ligzdojošo putnu mazuļi ir ligzdbēgļi. Proti, drīz pēc izšķilšanās tie pamet ligzdu un seko saviem vecākiem, kas tos baro un pieskata. Putnu mazuļi šajā laikā nelido, tie veikli pārvietojas pa zemi, tādēļ viņi var kļūt par vieglu medījumu suņiem.
Pētījumi liecina, ka putni cilvēku savā tuvumā uztver kā draudu. Pieaugušie putni pamet ligzdas, savukārt, mazuļi bēgot, noklīst no vecākiem. Ar laiku putni pamet agrāk izvēlētās teritorijas, vairs nedēj olas un neaudzina mazuļus, kā rezultātā sarūk sugas populācija.
Lai atjaunotu kādreiz nozīmīgās mazo zīriņu populācijas vietas, šopavasar Latvijā slēgtas ir trīs upes grīvas – Ķikana un Irbes grīva Kurzemē, kā arī Gaujas grīva Carnikavā. DAP aicina turpmākos trīs mēnešus šajās vietās ievērot teritorijas nožogojumus un ļaut putniem izaudzināt mazuļus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
