No šā gada 1. janvāra visā Latvijā jāsāk vākt un šķirot apģērbus, apavus un tekstilizstrādājumus. Pašreiz gan ar dalītās tekstila savākšanas sistēmas izveidi nesokas tik raiti, kā bija plānots. Uzstādīta tikai daļa no plānotajiem 500 tekstila savākšanas konteineriem. Joprojām spēkā nav stājušies arī grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas un Dabas resursu nodokļos, tāpēc visas izmaksas gulstas uz atkritumu apsaimniekotāju pleciem.

Tekstila atkritumu šķirošanas projekti vairākās vietās tika uzsākti jau pirms dažiem gadiem, bet no šā gada tekstila šķirošana Latvijā jāuzsāk obligāti. Jelgavā pašreiz izvietoti 11 no plānotajiem 20 tekstilam paredzētajiem konteineriem. "ReTV" uzrunātie jelgavnieki lielākoties sarkanos konteinerus, kas izvietoti pie tirdzniecības centriem pazīst, tomēr pagaidām izmantojot maz.

No sarkanajiem konteineriem apavi, apģērbs un tekstilizstrādājumi nonāk šķirošanas stacijā, bet, kā "ReTV" norāda atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums "Eco Baltia vide", kurš pirmais uzsāka pilotprojektu jau 2019. gadā, pagaidām izmaiņas savāktā tekstila apjomā neesot jūtamas. "Izskatās, ka daļa iedzīvotāju nemaz nezina, ka tāda iespēja ir. Daļa pašvaldību arī nezina, ka tāda iespēja ir, ka var operatoriem prasīt tekstila konteinerus. Pagaidām diezgan kūtri," saka Jānis Aizbalts, SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs.

Joprojām nav pieņemts lēmums arī par ražotāju atbildību, tāpēc pašreiz visas izmaksas gulstas uz atkritumu apsaimniekotājiem. Aizbalts: "Šobrīd sanāk, ka pienākums operatoriem ir no 1. janvāra, bet sistēmas, kas viņiem samaksā, nav. Zinu jau vairākus operatorus, kas ir sākuši vērsties pie pašvaldībām. Tas ved pie tā, ka izmaksas jāiekļauj atkritumu tarifā, kas atkal nav pareizi."

"Jebkura darbība šobrīd līdz ar energoekonomisko krīzi – loģistika, konteineru uzlikšana, šķirošana, pārstrāde – maksā naudu. Mūsuprāt, arī tekstilmateriāliem jābūt dabas resursa nodokļa atvieglojuma sistēmas komponentei," norāda Valērijs Stankevičs, SIA "Clean R" valdes loceklis.

To, ka tekstila dalītās vākšanas sistēma vēl nedarbojas pilnvērtīgi, atzīst arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Cik no plānotajiem 500 tekstila konteineriem jau ir uzstādīti, vēl nevarot pateikt, jo ir aizkavējušies daži procesi, lai būtu veikta šo konteineru iegāde, arī ražotāja atbildības sistēma pašreiz esot tikai izstrādāts projekts. "Tas, kas šo procesu var padarīt lētāku, ir ražotāja atbildība, kurai būtu bijis jānāk klāt. VARAM šādu likumprojektu izstrādāja jau pirms pusotra gada, bet diemžēl tālāk par Ministru kabinetu šis likumprojekts nav virzījies, tāpēc normas par ražotāju atbildību pašreiz nav spēkā," saka Rudīte Vesere, VARAM pārstāve.

Šī likuma norma būšot iestrādāta divos dokumentos: atkritumu apsaimniekošanas un dabas resursu nodokļa likumos. Abi šobrīd atrodoties procesā. Pašreiz mēnesī tekstila šķirošanas stacijā nonāk līdz 200 tonnām materiāla, bet līdz gada beigām šis apjoms varētu pieaugt līdz 500 tonnām. Cik tonnas tekstilmateriālu tiek apglabātas poligonā, pašreiz īsti nevarot pateikt, bet tā noteikti neesot lielākā sadzīves atkritumu daļa.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!